Read Time:2 Minute, 58 Second

Vai joga ir reliģija?

Joga nav reliģija, joga ir garīga prakse. Tā ir liela atšķirība. Reliģijas uzliek zināmas robežas, dogmas, rāmjus. Tās nošķir, šķeļ, atdala. Joga taisni otrādi vieno. Vārds joga nozīmē vienotība, savienošanās, apvienošanās. Joga neuzliek jums ierobežojumus, nosacījumus, priekšrakstus. Ja esi kristietis – laipni lūdzam, ja pareizticīgais – laipni lūdzam, ja neticīgais, ateists, pagāns – laipni lūdzam! Tas kam tu tici vai netici – tam nav lielas nozīmes, svarīgākais ir, ka tu praktizē, respektē citus un garīgi audz…

Vai joga ir reliģija Mēs jogā Dievu nemeklējam debesīs vai kaut kur ārpusē, mēs to meklējam sevī iekšpusē. Un tāda arī ir garīgās prakses būtība – atrast dievišķo sevī un tad nest to uz āru. Jo visa mūsu dzīve, izpausmes, rīcība, attieksme ir tikai mūsu iekšējās pasaules spogulis, nekas cits! Un ja dievišķais mājo mūsos, tad tieši tāda arī būs mūsu izpausme uz “āru”. Vai tad ne? Mūsu dzīve ir mūsu pašu gleznots mākslasdarbs…

Ceļu daudz, galapunkts viens

Pasaulē ir ap 2,3 miljardi kristiešu, 2 miljardi islāmistu, 1 miljards hinduistu un vēl arī pusmiljards budistu un neskaitāmi daudz citu reliģiju pārstāvju. Reliģijas pietiek visai civilizācijai, bet vai tā ir nesusi savu mērķi – mierīgu, garīgu un draudzīgu, līdzjūtīgu un viens otru cienošu civilizāciju?!?!?!…

Reliģijas ir dažādas, bet Dievs ir viens, – kādā formā tas tiek pielūgts, kā dēvēts, kur meklējams un vai vispār meklējams – tas paliek jūsu pašu ziņā. Tāpēc dalīt pēc reliģijas ir jocīgi, tas ir tā pat, kā uzskatīt, ka Dievs ir jādēvē tikai vienā konkrētā vārdā un valodā, un noliegt tos, kas šo vārdu lieto citā vārdā – God, Ishvara Gott, Gud…. Tas ir tik pat iracionāli. Mēs jogā uzskatām, ka katram ir savs garīgais ceļš ejams, ka mums nav jānostājas pretī citam ceļam, idejām, tradīcijām. To sauc par toleranci, izpratni un viedumu. Ceļi var būt daudzi, bet galapunkts visiem vienalga ir viens…

Dabisks ceļš

Jogas process ir veidots tā, lai jūsos garīgā attīstība noritētu dabiski, pati no sevis, no “iekšpuses”, nevis no ārpuses, kā uzspiesta, iepotēta, sveša un līdz galam nesaprasta ideja… Un tas ir būtiski! Savādāk tas nav garīgs process, bet mākslīgs veidojums, kas neiedzīvosies un agri vai vēlu tiks atmests. Joga ir dabisks, pakāpenisks ceļš uz patiesību, dievišķo, uz evolūciju…

Līdzība

Kaut arī joga nav reliģija, abus šos garīgos procesus vieno vairākas līdzības. Piemēram, svēto vārdu līdzība – Amen un Aum, mantru un lūgšanu skaitīšanas rituāls, skaitāmkreļlu lietošana, meditācijas prakses… Interesanti arī, ka vārds reliģija angliski veidojas no diviem vārdiem re – atkal un legion – vienība, savienība. Tātad atkal savienošanās, atgriešanās pie vienotības. Un tā ir arī vārda “joga” esence. Kas ar ko savienojas, varētu rasties jautājums? Cilvēks un dievišķais, un tas nav ne racionāls, ne intelektuāls jautājums, tas ir ticības, evolūcijas un iekšējās pieredzes jautājums…

Te var rasties vēl viens jautājums, ticības jautājums – vai Dievs vispār ir? Ja kāds uzskata, ka šo Visumu, galaktikas, planētas, Sauli, dabu, atomus ir radījis cilvēka prāts, nevis kāds augstāks spēks, tad par ko te daudz strīdēties?… Teiksiet sagadīšanās? Tā sagadījās, ka zeme izrādījās piemērota vieta dzīvības rašanās procesam; gravitācija, lai mūsu ķermenis varētu pārvietoties un mēs neaizlaistos kosmosā; atomu, molekulu kustība; skābeklis, ozons, laikapstākļi un temperatūra… Vai nebūs tomēr pārāk daudz šo sagadīšanos?

P.S.Ir cilvēki, sevišķi kristieši, kam apmeklēt jogas nodarbību nozīmē “nodot Dievu, nodot kristietību”. Tas ir ačgārns skatījums uz pasauli un garīgumu. Jebkas, kas tevi tuvina dievišķajam, nevar tevi no tā attālināt, atdalīt, pareizi? Joga ir dabisks un skaidrs ceļš, bez apvedceļiem, bez ilūzijām, bez dogmām. Tas nav maldu ceļš, tas nav uzspiests ceļš, tas nav krusta karš, tas ir vieds un rāms ceļš pie dievišķā, – dievišķā sevī!

reliģija, ticība, dievs, joga, budisms, kristietība, Dievs, garīgai ceļš, dievišķais tevī,