Kāpēc joga? Kāpēc visas šīs nodarbības, raksti, viedokļi, aktivitātes…. kāpēc es šo visu daru?
Tam nav vienkārša vai racionāla skaidrojuma, tas ir stipri intuitīvs process. Man būtu bijis daudz vienkāršāk turpināt ar individuālo Sadhanu, kā to darīju līdz pandēmijai… Tas būtu vieglākais ceļš, bet vieglākais nekad nav mana izvēle…
Man šīs aktivitātes ir daļa no Sadhanas, no garīgās prakses, no kalpošanas savām dievībām, iedvesmotājiem, skolotājiem, un, protams, arī jums… Tāda ir cilvēka dzīve – kādam kalpot, izvēle ir jūsu pašu rokās – pārejošām lietām vai paliekošām vērtībām?
Esmu jau vairākkārtīgi uzsvēris, ka tas, ko darām mūsu nodarbībās ir GARĪGS PROCESS, vai precīzāk – tas jūs var aizvest, pietuvināt pie garīgās evolūcijas. Un ilgas pēc garīgās pilnveidošanās mūs pavada jau kopš dzimšanas. Jā, jautājums tikai – vai jūs to esat pamanījuši un apzinājušies, vai pagaidām vēl nē, – kas arī ir iekšējā nemiera un nepiepildījuma sajūtas galvenais iemesls. To saku no savas pieredzes.
Ko mēs darām Prānajamu laikā? Vienkāršojot, mēs intensificējam savu dzīvības procesu – mēs pastiprinām savu dzīves intensitāti, vairojam enerģiju un vēlmi darboties, izpausties, dzīvot… Un tas stiprina apzinātību un izpratni par dzīvi un mūsu lomu tajā, lai mēs neapmaldītos trijās priedēs, bet pārredzētu visu ainu, paplašinātu savu skatupunktu. Lai tas notiktu, dzīvības spēks un enerģija ir jākāpina! Pretējā gadījumā no rutīnas un komforta zonas neizbēgamās gravitācijas izlauzties nebūs viegli.
Uzmanību – Ego!
Prānajamas prakšu rezultātā viss pastiprinās, bet problēma ir tajā, ka var pastiprināties arī vēlmes un iegribas, negatīvās emocijas un tendences. Tā notiek tad, ja šim procesam nepievieno garīgumu! Jo savādāk pieaugs ego apziņa, un tā ir tā lielākā problēma ar meditācijas praksēm. Ja pieaug ego, pieaug arī neapmierinātība, garlaicība un ciešanas…
Savā dziļākajā būtībā mēs ne par ko neciešam, cieš tikai ego, jo kāds nav rīkojies mums pa prātam, lietas nav notikušas kā iecerēts, kāds nav izrādījis vajadzīgo cieņu, uzmanību, apbrīnu, novērtējumu… Tāpēc es neesmu ieinteresēts jūsu ciešanu (ego) vairošanā, tieši pretēji, lai to ir mazāk… tāpēc esmu pievienojis garīgo elementu – mantru formā, arī kā pateikšanos, plaukstu savienošanu, paklanīšanos; draudzīguma veicināšanas veidā mūsu noslēguma sarunās. Tas varbūt vēl nav pietiekami, bet ir labs sākums, virziens… un tas ir būtiski!
Tāpēc, lai par šo atcerētos arī ikdienā, mums ir domāti Bhakti (pielūgsmes) jogas elementi – Om jeb bezformīgā dievišķā pielūgšana vai arī dievība ar savu formu un mantru. Vai obligāti jāseko jogu un hindu dievībām? Nē, nav obligāti, der arī citas dievības, pagānu dievības vai Saule, Mēness, daba… jebkas, ko mēs spējam turēt augstāk par sevi. Lai Visums vairs negriežas ap mums, bet ap mūsu dievību, jeb dievišķo visapkārt… un tā jau ir daudz gaišāka un garīgāka perspektīva, vai ne?! Un tad mums vairs nav garlaicīgi un bēdīgi, jo elpa, mantra un dievība ir ar mums visu laiku!
Tālāk atliek tikai viens jautājums – cik ilgi vēl šaubīties, vilcināties un atlikt?
P.S. Jaunā Prānajamas meditāciju sezona no 22.08.2023. Pilnveidojamies kopā!
Mēs uzņemsim nelielu skaitu jaunu dalībnieku, ja Tev ir interese, piesakies šeit:
jogas nodarbības, meditācijas skolotājs, iemācīties meditēt, meditācija, prānajama, garīgums, elpas meditācijas, garīgā attīstība, dievības, garīga izaugsme, dievišķais, garīgās prakses
Discover more from SoHam joga.
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
Average Rating