Kas mūs radīja?
Mūs radīja vecāki, vai ne? Ja mēs runājam par fizisko formu, tad jā, tie bija viņi. Mūsu fiziskais ķermenis nāk no vecākiem, tas visnotaļ ir līdzīgs, vai ne? Seja, acis, miesas būve, pat raksturs, talanti un paradumi… pa druskai no abiem varam sazīmēt savā izskatā, uzvedībā, domāšanā un DNS.
Bet kas ir tas, kas radīja mūsu dvēseli? Arī vecāki? Baidos, ka ne! Tie nebūs viņi. Tas būs kāds cits spēks, nedaudz augstāks un varenāks par divām cilvēcīgām būtnēm. Un atcerēsimies, ka ķermenis ir mainīgs, bet dvēsele bija, ir un būs! Dvēsele ir kaut kas augstākstāvošs, būtiskās, svarīgāks, ilglaicīgāks!
Ja tik tālu piekrīti, tad mums rodas šāds jautājums: ja mēs tik ļoti mīlam savus vecākus un esam viņiem pateicīgi par dzīvību un ķermeni, tad kādās attiecībās mēs esam ar to spēku, kas dāvājis mums dvēseli, un cik pateicīgi mēs esam tam? Kādā formā un veidā mēs veidojam attiecības ar šo neredzamo spēku?
Diemžēl tas nav jautājums, kam pieiet loģiski ar racionālo prātu, tas ar tik sarežģītiem uzdevumiem netiks galā. Te prasās intuitīva, meditācijā un iekšējā gudrībā meklējama atbilde. Jo ar dievišķo jeb tīro apziņu mēs sarunājamies klusējot, klusumā, dziļā meditācijas stāvoklī, – brīdī, kad parastais prāts ir apklusis.
Garīgais process
Mēs to varam saukt par Dievu, dievību, tīro apziņu, kosmisko apziņu jeb pat ietērpt to konkrētā formā vai dievības tēlā, bet jautājums paliek atklāts, – kā mēs veidojam attiecības ar šo spēku, kas dāvāja mūsu galveno sastāvdaļu – dvēseli?
Domāt un meklēt atbildes uz šo jautājumu – to dēvē par garīgo procesu. Tas ir jautājums par to, vai mēs dzīvojam tikai pasaulīgajā dimensijā, vai izplešam apziņu un ieraugam arī garīgās dimensijas neizbēgamo klātesamību.
Jogi mums māca atcerēties ik mirkli par dievišķo un garīgā pasaules klātesamību, to sauc par dzīves un sevis dziļāku izprašanu. Tas ir pašizziņas process, kas turpinās visu mūžu. Un par šo ir svarīgi atcerēties, savādāk iekšējās ilgas, neziņa un nepiepildījuma sajūta būs mūsu pavadonis ik uz soļa.
Ir taču labi, ja mums ir kāds, kas ir visu laiku klātesošs, kāds, kas atsauksies, kad to sauksi vai ne? Jo, ja dievišķo būtni sauc, tā nevar neatsaukties, tā nekad neatteiks, ja vien mācēsim ar to veidot attiecības un pasaukt.
Un par šo der atcerēties ne tikai tad, kad ir grūti un vajadzīga palīdzība, bet arī jebkurā citā mīļā brīdī, jo īpaši tagad – Ziemassvētkos – pārdomu laikā!
dievs, radītājs, garīgums, dvēsele, kas radīja dvēseli, mīlestība, apgarots, dievišķais, Ziemassvētki
Discover more from SoHam joga.
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
0
0
Average Rating