Pretestības un šķēršļi praktizējot jogu
Šoreiz parunāsim par ļoti būtisku momentu, ar kuru jūs saskarsieties, uzsākot praktizēt jogas vai meditācijas prakses.
Vai esat pamanījuši, ka nereti saskaroties vai uzsākot ko jaunu, mūsu prāts un daba iedarbina zināmus mehānismus, kuri izpaužas dažādu piesardzību vai pretestību formā? Pretestības parasti ir “iekšējas”, tās saistītas ar mūsu dabu un reakciju uz izmaiņām un jaunām lietām. Tomēr pārvarot šīs barjeras, kuras nostājas mūsu ceļā kā tāda ķieģeļa siena, mēs gūstam gandarījumu un jaunas pieredzes. Tas ir kā izlīst no gultas stundu agrāk nekā ierasts. Nav viegli! Kas par pretestību?, un tomēr pēcāk ir patīkama možuma un sevis pārvarēšanas sajūta, vai ne?! Esi ko tādu piedzīvojis?
Viss ir galvā! Un prāts mums liks dažādus šķēršļus. Uzsvēršu, ka meditācija un sevis disciplinēšana ir teju vai prāta lielākie ienaidnieki! Meditācija nozīmē pakāpeniski apklusināt vai pat ignorēt prāta aktivitāti, taču prātam galīgi nepatīk būt klusam un apturētam, un kur nu vēl ignorētam! Tas nav prāta dabiskais stāvoklis, tam patīk būt visu laiku kustībā kā tādai ūdenszālei. Sevišķi spilgti to varam novērto meditācijas sesiju laikā!
Iekšējās pretestības
Pazīstamākās prāta radītās pretestības ir šaubas, bailes, nepacietība, nedrošība, neiedziļināšanās. Parasti tas izpaužas un to esmu novērojis no malas, ka praktikants uzsāk nākt uz nodarbībām ar lielu entuziasmu, bet pēc 2-3 reizēm interese noplok, gaidītais “ātrais efekts” ir par mazu vai nav pamanīts un jogas nodarbības tiek pamestas. Iemesli protams katram ir atšķirīgi, bet nereti tās ir prāta radītās šaubas vai neieinteresētība, nevēlēšanās piestrādāt, ieguldīt laiku un disciplinēt sevi. Kā interesēs tas būtu jādara? Tikai un vienīgi tevis paša interesēs!!!
Citas iekšējās pretestības – slinkums, garlaicība, nogurums – “ai, izlaidīšu šoreiz nodarbību, nekas jau nenotiks”. Ja vienreiz izlaidīsi, tad pakāpeniski tas kļūs par paradumu, – tas beigsies ar nodarbību “absolvēšanu”. Tāpēc ir tik būtiski, ka mēs saņemamies, pārvaram šīs prāta viltības, nākam uz nodarbībām un izveidojat noturīgu paradumu. Visiem nopietnajiem jogas praktizētajiem prakse ir tik pat neatņemama dzīves sastāvdaļa kā mazgāšanās, ēšana, strādāšana, gulēšana… Kā teica viens no diženajiem jogiem Šivananda – viena slinkuma vai nevēlēšanās dēļ izlaista jogas nodarbība nozīmē atpakaļ uz lauciņu nr. 1. Skarbi, bet te ir par ko padomāt!
Laika menedžemets
Arī laika menedžments ir jāpiemin. Kā mēs protam sadalīt un prioretizēt savu laiku. Vai mums starp darbu, ģimeni un izklaidi atliek arī nedaudz laiks sev, savai iekšējai pasaulei un garīgajai izaugsmei? Kādam var likties, ka laika ir par maz, tomēr vienmēr varam izbrīvēt sev kādu mirkli, kaut vai 15 minūtes dienā vai stundu nedēļā, lai nāktu regulāri uz nodarbībām. 1 stunda nedēļā no kopā pieejamajām 168 stundām, tas ir zem 1%! Tik daudz jau mēs varam atrast laika sev, vai ne?! Kā jau minēju, prāts izspēlēs dažādas pretestības, un tas neattiecas tikai uz jogu un garīgām praksēm, bet uz jebko jaunu. Pavēro pats ka ir ar to “jaungada apņemšanos”!?
Ārējie šķēršļi
Ejot jogas ceļu daudzi praktikanti atzīst, ka zināmas raizes un šķēršļus rada apkārtējo, ģimenes locekļu, draugu un kolēģu nesapratne, neatbalstīšana. Jogas un citu garīgo prakšu praktizētāji paliek nesaprasti, tiek dēvēti par dīvaiņiem utt. Te būtu divas lietas piebilstamas.
- Katrs cilvēks ir tiesīgs izvēlēties, kā dzīvot savu dzīvi, ko prioritizēt, ko darīt. Tā ir brīva cilvēka izvēle. Tas laiks, kad mūsu galvenās izvēles noteica vecāki, priekšnieki, dzīvesbiedri ir pagājis. Esam tiesīgi paši noteikt savas prioritātes un pie tām pieturēties, vai ne? Tā tam vismaz būtu jābūt.
- Diemžēl dabā ir iekārtots tā, ka kopējā cilvēka masa ir bailīga un nedroša, konservatīva un viegli ietekmējama un, kas vēl bēdīgāk – vēlas tāda palikt. Ja šādi cilvēki redz, ka kāds vairs “nepeld pa straumi”, “paceļas spārnos”, tad tie darīs visu, lai šo cilvēku dabūtu atpakaļ pie zemes un neļaut nekādu garīgo izaugsmi, nekādu atšķiršanos no pūļa. Gravitācijas likums, tā negatīvā puse. Pie kam tas parasti notiek neapzinātajā līmenī, cilvēkiem pašiem to neapzinoties!
Tāda ir cilvēka daba un pati māte daba arī ir ieinteresēta, lai viss pārdzimšanas rats griestos un būtu šim “pasākumam nemainīgi daudz dalībnieku”. Tieši tādēļ visi nekad nebūs jogas vai citu garīgo prakšu praktizētāji! Jo tad īsā laika posmā cilvēku populācija būtiski samazinātos. Budisms vispār ir par to, ka cilvēku suga izbeidzas!!! Ja visi kļūtu par budistiem uz vienu dzīvi, tad praktiski viss – cilvēku vairs nebūtu, un ja godīgi, vai tad pasaule, daba un citas dzīvās radības no tā tikai iegūtu, vai ne tā? 🙂 Kura ir tā suga, kas visvairāk patērē, ekspluatē dabu, dabas resursus, piesārņo, iznīcina, mētājas ar bumbām?!?
Kurš tad īsti ir dīvainis – jogas praktizētājs vai nepraktizētājs?
Kāpēc “parastiem” cilvēkiem jogas praktizētāji liekas dīvaini? Te mēs varam pateikt lielu paldies “ezotēriķiem”, “ekstrasensiem”, “čenelotājiem”, “reinkarnalogiem”, “biohakeriem”, “eņģeļu izsaucējiem” un tamlīdzīgiem eksemplāriem, kuri ir jūtami devalvējuši meditācijas un arī jogas vārdu un ideju. Vairums cilvēku neredz lielu atšķirību starp šiem surogātiem un jogu, īsto jogu. Joga ir zinātne, te nekā dīvaina nav, viss ir izmērams, izskaidrojams un piedzīvojams. Tika paša darba, disciplīnas un pieredzes jautājums, vai ne?!
Jogas praktizētājiem un nepraktizētājiem atšķiras prioritātes un izpratne par dzīvi. Ja te pēkšņi parādās kāds, kuram vairs nav svarīgi izrādīties, publicēt selfijus instagramā, skriet pēc naudas vai pa ballītēm, nosist laiku tukši pļāpājot vai šopingojot, tad šāds cilvēks protams ir dīvainis. Bet raugoties no jau pieredzējušu jogas praktizētāju puses, tieši “normālie cilvēki” var likties gaužām dīvaina – visu dzīvi notriekt lietās, kuras nenes nekādu iekšēju piepildījumu, nekādu paliekošu vērtību, kur nu vēl mieru un iekšējo harmoniju!?!? Visa dzīve pakārtota vēlmju apmierināšanai, kas nozīmē ciešanas ciešanu galā, jo vēlmes nekad nebeidzas. Ar tām ir kā ar 3galvaino pūķi – nocērt vienu galvu – vietā izaug 3 jaunas. Un tā visu laiku! Jogi šo riņķadeju pamana, apzinās un pakāpeniski no tās izstājas, jo nav jau jēga iet uz riņķi kā tādai skaņuplatei, vai tad ir?
Apzinātība nozīmē ieraudzīt skaidrāk, arī to ko negribās ieraudzīt
Jogas, Pranājamas un meditācijas prakšu radītais vērīguma un apzinātības pieaugums jums atvērs acis nedaudz plašāk. Tas nebūs kas ārkārtīgi patīkams, – ieraudzīt sevi, dzīvi, cilvēkus un lietas nedaudz “citā gaismā”, tomēr tas arī nozīmē nedzīvot ilūzijā, sapnī, bet dzīvot pa īstam – realitātē! Jo tikai saprotot dzīvi tādu kāda tā tiešām ir, mēs varam sevi izpaust un pilnveidot, dzīvot pilnīgi un piedzīvot dziļu iekšēju mieru un apmierinātību ar sevi un dzīvi, neatkarīgo no tā, ko par mums domā apkārtējie! Un tas ir tā vērts! Godavārds!
garīgais ceļš, cilvēku neizpratne, jogas praktizētāji, sabiedrības neizpratne, prāta pretestības, uzvedības paradumi, joga, apzinātība, realitāte, ieraudzīt patiesību
Discover more from SoHam joga.
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
Average Rating