Read Time:3 Minute, 9 Second

Raidītājs vai uztvērējs?

Daba mūs ir apveltījusi ar neiedomājami spēcīgu un advancētu instrumentu – prātu. Prāts ir pārāks par jebkuru moderno datoru, pat ja tas nespēj skaitļot un aprēķināt tik pat ātri kā PC, vienalga tas ir unikāls, neaizstājams. Bet vai mēs protam ar to apieties? Vai esam to iepazinuši un varam izmantot kā lāzera staru jeb tikai kā lampiņu? Lāzers ir labs salīdzinājums, jo, ja mūsu prāts ir fokusēts un koncentrēts, nevis izkliedēts un trokšņains, tad mēs varam paveikt brīnumlietas, pie kam zibenīgi. Ja tas ir izkliedēts, tad tas ir kā elektriskā lampiņa, tā izgaismo visu telpu, bet ar to nevar veikt procesus, kurus ar lāzerstaru, vai ne? Pamēģiniet ar elektrisko lampiņu veikt griezumu metālā vai citā cietā priekšmetā vai veikt lāzerķirurģiju. 🙂 Bet būtība abiem ir vienāda – un tā ir gaisma, tikai vienā gadījumā tā ir sakoncentrēta vienā punktā, otrā – izkliedēta pa visu telpu. Te arī vienīgā atšķirība!

Kāpēc mūsu prāts ir tik izkliedēts?

prāta režīmi Mūsu prāts darbojas 2 režīmos – raidošajā un uztverošajā. Caur pieciem maņu orgāniem – ožu, garšu, redzi, tausti un dzirdi mēs uztveram milzīgu apjomu informācijas no ārpasaules. Tu to nezin, bet tavs apziņas kompjūters visu laiku uzver datus un tos apstrādā, uzglabājot vietā, ko mēs varētu dēvēt par zemapziņu. Un šis process notiek visu laiku, mēs tikai to neapzināmies, bet tā tas ir, un ar spēcīgas hipnozes vai dziļas meditācijas palīdzību jūs varat pārliecināties par šo vārdu patiesumu.

Tagad, kad jūs lasāt šo rakstu, vienlaicīgi prāts ievāc datus no pārējiem maņu orgāniem – smaržas gaisā, kustības telpā, trokšņus, sajūtas un cita veida informāciju kā tāda novērošanas kamera ar mikrofonu, smaržas un taustes režīmu… Tādā veidā mūsu smadzeņu pods tiek pārblīvēts ar informācijas gigabaitiem. Un jo neapzinātāk mēs dzīvojam un darbojamies, jo vairāk neapzināto datu uzkrājas. Vienkāršojot – mums ir daudz informācijas, bet tā nav sakārtota un pieejama ikdienas lietošanai. Jā, kaut kādu kārtību ievieš pārdomas, miegs un sapņi, tomēr tas nav pietiekami. Ar maksimāli apzinātu prāta stāvokli šī informācija tiek uztverta apzināti un tiek sakārtota pa plauktiem uzreiz. Citiem vārdiem sakot, dzīvojot apzinātāk, mazāka iespēja iedzīvoties stresā un kreņķos, ko mums rada pārblīvētā un nesakārtotā informācija galvā. Un kā zināms, ja dators tiek pārblīvēts ar datiem, tas mēdz uzkārties. Tas pats notiek arī mūsu galvā!

Dziļāki uztveres režīmi

Bet ir arī dziļāki uztveres režīmi, tie parasti iestājas meditācijas laikā. Šeit mēs sākam uztvert aiz pieciem maņu orgāniem, mēs uztveram gudrību un īstas zināšanas, kuras nenāk no “ārpuses”, tās nāk no iekšpuses, ja gribat, tad no dvēseles. Informācija, kas ir ievākta un tad apstrādāta “nāk atpakaļ” kā gudrība, skaidrība, intuīcija, pārliecība, pieredze, tīras zināšanas… Bet šis režīms darbojas tikai tad, kad prāts ir ieslēgts smalkās uztveres režīmā, tikai un vienīgi meditācijas vai dziļas relaksācijas laikā!

Raidošais prāts

Vēl mums ir raidošais prāta režīms, un to veido domas un vārdi, kurus mēs nesam uz āru. Mēs esam kā radioaparāts vai TV kanāls, vai pat vairāki uzreiz. 🙂 Visu laiku gatavi translēt savas domas, pārdomas, komunicēt, runāties… Šajā režīmā mēs neko neuztveram, neko būtisku un dziļu, mēs tikai raidām, raidām troksni vārdu, domu un ideju formā. Socializēties ir cilvēku dabā, bet kad tas kļūst pārāk intensīvi, tad tas ir tikai troksnis, kas nomāc gan sarunu biedrus, gan notērē enerģiju pašam “raidītājam”.

Dažkārt prāts turpina raidīt pat meditācijas laikā, vai ne? Visas tās domas, atmiņas, nepadarītie darbi, kreņķi, emociju slāņi, iekšējie dialogi… Prāts tikai raida un raida. Meditācija nav iespējama šādā prāta režīmā, vai ne? Tāpēc uztverošais režīms ir daudz svarīgāks par raidošo. Ne velti jogā un budismā Mounai jeb klusēšanas praksei ir tik liela nozīme – lai akcentētu un stiprinātu prāta uztveres režīma nozīmīgumu. Savā būtībā meditācija tieši to arī nozīmē – pārslēgt prātu no raidīšanas režīma uz uztveršanas režīmu, un, jo smalkāku, jo labāk!