prāts jogā

Vai prāts un smadzenes ir viens un tas pats?

Read Time:5 Minute, 39 Second

Prāts raugoties no jogas skatu punkta

Rakstā aplūkosim prātu, raugoties no jogas skatu punkta. Mums rietumos prātu sasaista ar smadzenēm, jogā izpratne par to ir daudz dziļāka un to dēvē par Antah Karana – iekšējais (antah) prāta “aparāts” (karana). Jeb saprotamāk izsakoties – prāta mehānisms jogas izpratnē. Smadzenes ir tikai “dzelzis” jeb runājot datoristu terminoloģijā – dators, bet prāts ir programmatūra, kas instalēta datorā. Dators bez programmām nav nekādi izmantojams, līdzīgi ir ar smadzenēm, tas tikai uztver informāciju – domas, atmiņas, emocijas, spriedumus. Vai uzķērāt atšķirību? Smadzenes ir tikai fiziskā ķermeņa sastāvdaļa, bet prāts ir smalkā ķermeņa būtiska daļa. Lai tas darbotos, ir nepieciešamas smadzenes, bet smadzenes nav prāts! Vismaz tā to izprot jogā.

 

No jogas skatupunkta raugoties prātu veido četras sastāvdaļas – Manas, Buddhi, Ahamkara un Chitta. Citviet, piemēram Nath tradīcijā, piemin vēl arī piekto sastāvdaļu – Chaitanya. Tas nav nekas sarežģīts vai nesaprotams, tas ir tikai mēģinājums saprast prāta mehānismu dziļāk. Par to arī uzzināsim šajā rakstā!

 

prāts jogāŠis “prāta aparāts” piemīt tikai un vienīgi cilvēkiem, dzīvnieki funkcionē instinktu līmeni, tas ir, tie darbojas noteiktas programmatūras ietvaros. Ar mums ir savādāk, mēs varam apzināties, bet ne vienmēr mēs to izvēlamies darīt, jo neesam trenēti izmantot apziņas priekšrocības. Tādējādi mūsu prātam ir neiedomājami liels potenciāls. Tas nepārtraukti darbojas – skenē, uzkrāj un procesē informāciju, mums par to nemaz nenojaušot. Līdz ar to mūsu galvā glabājas milzīga informācijas gūzma, atliek tikai iemācīties tai piekļūt. Kā? Tikai un vienīgi ar meditācijas palīdzību un līdzīgām jogas vai tantras praksēm. Tas ir drošākais veids, kā “uzasināt” savu uztveri!
Ass prāts nozīmē koncentrēts prāts, tādēļ meditācijā mēs tik lielu nozīmi piešķiram uzmanībai, fokusēšanās spējai – lai spētu nokoncentrēt to vienā punktā. Kā teica mana jogas skolotāja Dipika Ma – ja gaisma tiek koncentrēta vienā punktā, tad mēs runājam par lāzera staru. Lāzeru veido tā pati gaisma, ko izstaro arī parastā elektriskā spuldzīte, tikai te izpaliek fokuss – gaisma ir izkliedēta pa visu telpu. Līdzīgi mūsu prāts raujas uz visām pusēm, pakaļ dažādām domām, vēlmēm un iegribām. Tas nav fokusēts, tādēļ meditācija pagaidām ir pagrūts uzdevums!
Tagad aplūkosim šīs četras prāta šķautnes.

 

Manas

joga sutras - kā daebojas prātsIkdienišķā prāta kvalitāte. Vistuvāk tam, ko mēs saprotam ar vārdu prāts. Uztvere, spriestspēja, sapratne, domājošā prāta funkcija. Manas parasti uzņem informāciju ar 5 maņu orgānu palīdzību – ožas, garšās, redzes, taustes un dzirdes. Tas ir ļoti noderīgs, bet arī ierobežots prāta stāvoklis. Tas ļoti labi noderēs izdzīvošanai, vietas izkarošanai sabiedrībā, uzkrāšanai un sacensībai, bet ne garīgai attīstībai. Manas ir tas vaininieks, kurš mums neļauj nonākt dziļākos meditācijas stāvokļos, jo visu laiku ir kustībā, lēkā kā tāds pērtiķis no zara uz zaru. Tam ļoti nepatīk klusums un apziņa.
Manas ir īpaši viegli ietekmējams no trīs Gunu puses. Ja dominē Tamass, tas paliek slinks un negatīvs “viss slikti” režīms; kad dominē Radžas, tad aktīva rosība vajadzību apmierināšanai. Un tikai Satviskais Manas ļauj prātu izmantot lietderīgi. Tas ir daudz paklausīgāks, fokusētāks, spēj pat sasniegt zināmu koncentrēšanās pakāpi, kas ir tik būtiska meditācijas laikā. Bet savādāk tas visu laiku nodarbojas ar domu ģenerēšanu, notikumu “atgremošanu” vai informācijas skenēšanu ar maņu orgānu palīdzību.
Jogas prakse darbam ar šo prāta kvalitāti ir Prānajama un Pratyhara – maņu orgānu “ievilkšana”, kas apklusina šo prāta aktivitāti.

 

Ahamkara

 

meditācija mārupēEgo, individualitāte. Individualitāte ir nepieciešama, bet pārmērīga pieķeršanās sev (ar mazo burtu), savam ego noved pie ciešanu un nepiepildījuma sajūtas.

Ko tas man dos, kā es izskatos šajā situācija, ko par mani padomās, kā būs ar manu reputāciju, kāpēc man tas būtu jādara?… visi šie jautājumi nāk no es-apziņas – Ahamkaras. Tas ir ego princips, kas parasti nosaka mūsu rīcību. Tomēr vienā brīdī šis “es-es-es; man-man-man” princips var kļūt par lielu nastu. To ik uz soļa mums atgādinās dzīve, notikumi, citu cilvēku ego.
Ego izgaist tikai dziļa miega un dziļas meditācijas stāvoklī. Pārējā laikā tas dominē. Bet arī šim prāta aspektam ir sava loma jogā, ejot garīgo ceļu. Lēnām šī es-apziņa paplašinās, bet ne negatīvā veidā, pozitīvā – no es uz mēs, tas ir ģimene, radi, draugi, kolēģi, tautieši un vēl plašāk. Jogas un meditācijas uzdevums ir sasniegt satvisku jeb mierīgu un harmonisku ego stāvokli!
Jogas prakse darbam ar šo prāta šķautni ir meditācija. Dziļa meditācija.

 

Buddhi

Tiek uzskatīts, ka Buddhi jeb intelekta un gudrības spējas atrodas vistuvāk tīrajai apziņai. Ja intelekts netiek izmantots egoistisku un materiālu vajadzību sasniegšanai, tad cilvēks tuvojas tīrajai apziņai. Tad Buddhi izpaužas kā intuīcija, gudrība, saprāts, augsti morāles standarti un nepieķeršanās “patīk/nepatīk” prāta spēlei (tā lai paliek Manas un Ahamkara daļai). Normālā režīmā Buddhi atbild par spēju saprast un pieņemt pareizus, pārdomātus, saprātīgus lēmumus. Spēja ieraudzīt būtību un atšķirt īsto no neīstā.
Vēl viens Buddhi talants ir vērīgums. Tas ļoti vērīgi attiecas pret katru mirkli. Katrreiz, kad mēs sastopamies ar ko jaunu, dodamies uz svešām vietām vai valstīm, Buddhi ļoti uzmanīgi visu piefiksē. Informācija tiek ievākta un noglabāta. No ievāktajiem datiem tiek izvilkta esence lēmumu, spiedumu un secinājumu pieņemšanai. Labs piemērs šim ir jūsu spriedums par kādu cilvēku – jūs klausāties viņa teiktajā, kustībās, mīmikā, enerģijās, tomēr kaut kas jūs nepārliecina, vai arī tieši otrādi – pārliecina. Tas ir Buddhi darbs, kas pieņem lēmumu. Cilvēki, kam šis inteliģences elements izpaliek ātri vien uzķeras uz visādiem krāpniekiem, iepinas nelabvēlīgās situācijās, jo viņiem darbojas tikai Manas – “plakanais” prāta režīms. Cilvēki, kuriem šis Buddhi prāta aspekts jeb zināma inteliģence dominē, parasti “redz cauri”. Tas nozīmē, ka šādi cilvēki nereaģē tik daudz uz sekām, cik cēloņiem; viņi tos ļoti labi saredz.
Atbilstošā jogas prakse – Dharana jeb koncentrēšanās prakses.

 

Chitta

Šis ir visgrūtāk saprotamais prāta stāvoklis. Te domas dalās, dažādām jogas skolām ir atšķirīga izpratne. Vadoties pēc Bihāras jogas skolas uzstādījuma, Chitta ir atmiņu, Samskāru (pieredzes), Vāsanas (slēptās tendences) un Karmu (uzkrāto labo un slikto darbu kopsumma) krātuve, tāda kā noliktava. Te mēs runājama par zemapziņu un bezapziņu.
apzinātībaIsha joga un Satguru Chittu sauc par tīro apziņu bez atmiņas piedevām un tas vairāk atbilst jau pieminētajai piektajai prāta sastāvdaļai – Chaitanyai. Tiesa, ja mēs ar meditācijas palīdzību iztīrām visas nevajadzīgās atmiņas, kompleksus, neirozes, tad, iespējams, Chitta kļūst tīra un uzaust apziņa, bez atmiņu nospiedumiem – tad tā ir Chaitanya.
Chitta ir tā, kas noteiks mūsu reakciju uz dažādām situācijām, konfliktiem, izaicinājumiem, jo tā vadās pēc uzkrātās pieredzes materiāla. Tieši tāpēc mēs diezgan viegli varam paredzēt citu cilvēku un arī savu reakciju noteiktās attiecībās un situācijās, jo 99% gadījumos reakciju noteiks jūsu pieredze – uzkrāto atmiņu rezultāts.
Ikreiz, kad sastopamies ar konkrētu cilvēku, Chitta mums izsviež failu ar atmiņām par šīm attiecībām, un viss senais/aizmirstais uzpeld, seko reakcijas, kuras nosaka veci, aizmirsti, dažkārt pat gadiem seni notikumi. Bet ja mēs paskatāmies uz šo no nedaudz cita skatu punkta – pagātne ir pagātne, tur neko vairs manīt nevar, un tā tas arī ir, vismaz kamēr tehnoloģija netiks attīstītas līdz brīdim, kad elektromobiļi pārvietosies ne tikai telpā, bet arī laikā. 🙂
Atbilstošā jogas prakse Dhyana – meditācija = noturīga koncentrēšanās uz noteiktu fokusa punktu.
prāts, meditācija, apzinātība, prāta mehānisms, intelekts, ego, atmiņa, jogas teorija
Happy
Happy
0 %
Sad
Sad
0 %
Excited
Excited
0 %
Sleepy
Sleepy
0 %
Angry
Angry
0 %
Surprise
Surprise
0 %

Average Rating

5 Star
0%
4 Star
0%
3 Star
0%
2 Star
0%
1 Star
0%

Ko Tu par to saki?