prāts jogā

Vai prāts un smadzenes ir viens un tas pats?

Read Time:6 Minute, 0 Second

Prāts, raugoties no jogas skatu punkta

Rakstā aplūkosim prātu, raugoties no jogas skatu punkta. Mums rietumos prātu sasaista ar smadzenēm, jogā izpratne par to ir daudz dziļāka un to dēvē par Antah Karana – iekšējais (antah) prāta “aparāts” (karana). Jeb saprotamāk izsakoties – prāta mehānisms jogas izpratnē. Smadzenes ir tikai “dzelzis” jeb runājot datoristu terminoloģijā – dators, bet prāts ir programmatūra, kas instalēta datorā. Dators bez programmām nav nekādi izmantojams, līdzīgi ir ar smadzenēm, tas tikai uztver informāciju – domas, atmiņas, emocijas, spriedumus. Vai uzķērāt atšķirību? Smadzenes ir tikai fiziskā ķermeņa sastāvdaļa, bet prāts ir smalkā ķermeņa būtiska daļa. Lai tas darbotos, ir nepieciešamas smadzenes, bet smadzenes nav prāts! Vismaz tā to izprot jogā.

 

No jogas skatupunkta raugoties prātu veido četras sastāvdaļas – Manas, Buddhi, Chitta un Ahamkara. Citviet, piemēram Nath Hatha jogas tradīcijā, piemin vēl arī piekto sastāvdaļu – Chaitanya. Tas nav nekas sarežģīts vai nesaprotams, tas ir tikai mēģinājums saprast prāta mehānismu dziļāk. Par to arī uzzināsi šajā rakstā!

 

prāts jogāŠis “prāta aparāts” piemīt tikai un vienīgi cilvēkiem, dzīvnieki funkcionē instinktu līmeni, tas ir, tie darbojas noteiktas programmatūras ietvaros. Ar mums ir savādāk, mēs varam apzināties, bet ne vienmēr mēs to izvēlamies darīt, jo neesam trenēti izmantot apziņas priekšrocības. Tādējādi mūsu prātam un apziņai ir neiedomājami liels potenciāls. Tas nepārtraukti darbojas – skenē, uzkrāj un procesē informāciju, mums par to nemaz nenojaušot. Līdz ar to mūsu galvā glabājas milzīga informācijas gūzma, atliek tikai iemācīties tai piekļūt. Kā? Tikai un vienīgi ar meditācijas palīdzību un līdzīgām jogas vai tantras praksēm. Tas ir drošākais veids, kā “uzasināt” savu uztveri!
Ass prāts nozīmē koncentrēts prāts, tādēļ meditācijā mēs tik lielu nozīmi piešķiram uzmanībai, fokusēšanās spējai – lai spētu nokoncentrēt to vienā punktā. Kā teica mana jogas skolotāja Dipika Ma – ja gaisma tiek koncentrēta vienā punktā, tad mēs runājam par lāzera staru. Lāzeru veido tā pati gaisma, ko izstaro arī parastā elektriskā spuldzīte, tikai te izpaliek fokuss – gaisma ir izkliedēta pa visu telpu. Līdzīgi mūsu prāts raujas uz visām pusēm, pakaļ dažādām domām, vēlmēm un iegribām. Tas nav fokusēts, tādēļ meditācija pagaidām ir pagrūts uzdevums!
Tagad aplūkosim šīs četras prāta šķautnes. Pirms tam piemetināšu, ka pirmās divas – Manas un Buddhi jeb domājošais prāts un intelekts ir izteikti loģiski, tā ir mūsu prāta loģiskā daļā, bet Chitta un Ahamkara ir emocionāli, sajūtās un pieredzēs balstīti veidojumi.

 

Manas

joga sutras - kā daebojas prātsIkdienišķā prāta kvalitāte. Vistuvāk tam, ko mēs saprotam ar vārdu prāts. Uztvere, spriestspēja, sapratne, domājošā prāta funkcija. Manas parasti uzņem informāciju ar 5 maņu orgānu palīdzību – ožas, garšās, redzes, taustes un dzirdes. Tas ir ļoti noderīgs, bet arī ierobežots prāta stāvoklis. Tas ļoti labi noderēs izdzīvošanai, vietas izkarošanai sabiedrībā, uzkrāšanai un sacensībai, bet ne garīgai attīstībai. Manas ir tas vaininieks, kurš mums neļauj nonākt dziļākos meditācijas stāvokļos, jo visu laiku ir kustībā, lēkā kā tāds pērtiķis no zara uz zaru. Tam ļoti nepatīk klusums un apziņa.
Manas ir īpaši viegli ietekmējams no trīs Gunu puses. Ja dominē Tamass, tas paliek slinks un negatīvs “viss slikti” režīms; kad dominē Radžas, tad aktīva rosība vajadzību apmierināšanai. Un tikai Satviskais Manas ļauj prātu izmantot lietderīgi. Tas ir daudz paklausīgāks, fokusētāks, spēj pat sasniegt zināmu koncentrēšanās pakāpi, kas ir tik būtiska meditācijas laikā. Bet savādāk tas visu laiku nodarbojas ar domu ģenerēšanu, notikumu “atgremošanu” vai informācijas skenēšanu ar maņu orgānu palīdzību.
Jogas prakse darbam ar šo prāta kvalitāti ir Prānajama un Pratyhara – maņu orgānu “ievilkšana”, kas apklusina šo prāta aktivitāti.

 

Buddhi

Normālā režīmā Buddhi atbild par spēju saprast un pieņemt pareizus, pārdomātus, saprātīgus lēmumus. Spēja ieraudzīt būtību un atšķirt īsto no neīstā. Manas uztver informāciju no ārpasaules, bet Buddhi pieņem gala lēmumu, – tā apmēram varam raksturot šo abu prāta šķautņu attiecības.
Vēl viens Buddhi talants ir vērīgums. Tas ļoti vērīgi attiecas pret katru mirkli. Katrreiz, kad mēs sastopamies ar ko jaunu, dodamies uz svešām vietām vai valstīm, Buddhi ļoti uzmanīgi visu piefiksē. Informācija tiek ievākta un noglabāta. No ievāktajiem datiem tiek izvilkta esence lēmumu, spiedumu un secinājumu pieņemšanai. Labs piemērs šim ir jūsu spriedums par kādu cilvēku – jūs klausāties viņa teiktajā, kustībās, mīmikā, enerģijās, tomēr kaut kas jūs nepārliecina, vai arī tieši otrādi – pārliecina. Tas ir Buddhi darbs, kas pieņem lēmumu. Cilvēki, kam šis inteliģences elements izpaliek ātri vien uzķeras uz visādiem krāpniekiem, iepinas nelabvēlīgās situācijās, jo viņiem darbojas tikai Manas – “plakanais” prāta režīms. Cilvēki, kuriem šis Buddhi prāta aspekts jeb zināma inteliģence dominē, parasti “redz cauri”. Tas nozīmē, ka šādi cilvēki nereaģē tik daudz uz sekām, cik cēloņiem; viņi tos ļoti labi saredz.
Atbilstošā jogas prakse – Dharana jeb koncentrēšanās prakses.

 

Chitta

 

Ar Chittu – trešo prāta elementu mēs nonākam mūsu emocionālās dabas teritorijā. Šis ir visgrūtāk saprotamais prāta stāvoklis. Te domas dalās, dažādām jogas skolām ir atšķirīga izpratne. Vadoties pēc Bihāras jogas skolas uzstādījuma, Chitta ir atmiņu, Samskāru (pieredzes), Vāsanas (slēptās tendences) un Karmu (uzkrāto labo un slikto darbu kopsumma) krātuve, tāda kā noliktava. Te mēs runājama par zemapziņu un bezapziņu.
apzinātībaIsha joga un Satguru Chittu sauc par tīro apziņu bez atmiņas piedevām un tas vairāk atbilst jau pieminētajai piektajai prāta sastāvdaļai – Chaitanyai. Tiesa, ja mēs ar meditācijas palīdzību iztīrām visas nevajadzīgās atmiņas, kompleksus, neirozes, tad, iespējams, Chitta kļūst tīra un uzaust apziņa, bez atmiņu nospiedumiem – tad tā ir Chaitanya – jau pieminētā tīrā apziņa.
Chitta ir tā, kas noteiks mūsu reakciju uz dažādām situācijām, konfliktiem, izaicinājumiem, jo tā vadās pēc uzkrātās pieredzes materiāla. Tieši tāpēc mēs diezgan viegli varam paredzēt citu cilvēku un arī savu reakciju noteiktās attiecībās un situācijās, jo 99% gadījumos reakciju noteiks jūsu pieredze – uzkrāto atmiņu rezultāts jeb Chitta.
Ikreiz, kad sastopamies ar konkrētu cilvēku, Chitta mums izsviež failu ar atmiņām par šīm attiecībām, un viss senais/aizmirstais uzpeld, seko emocionālas reakcijas, kuras nosaka veci, aizmirsti, dažkārt pat gadiem seni notikumi. Tieši šīs prāta daļas dēļ mēs nevaram ar Manas un Buddhi palīdzību izlemt tagad būt “balti un pūkaini”, jo agri vai vēlu iesaistīsies Chitta ar ierastajiem uzvedības modeļiem, tad baltais un pūkainais pārvērtīsies ne pārāk skaistā ietērpā! 🙂 Citiem vārdiem sakot mēs tik viegli nevaram izmainīt savas uzvedības modeļus, tendences un emocionālo reakciju!
Atbilstošā jogas prakse Dhyana – meditācija = noturīga koncentrēšanās uz noteiktu fokusa punktu.

 

Ahamkara

 

kā atslābināties?Šī prāta šķautne ir vistuvāk apziņai, vistuvāk dievišķajam, bet tā ir jāizšķīdina, lai to piedzīvotu! Tā ir pēdējā cīņa ar sevi meditācijas laikā! Tā ir Ego, individualitāte. Individualitāte ir nepieciešama, bet pārmērīga pieķeršanās sev (ar mazo burtu), savam ego noved pie ciešanu un nepiepildījuma sajūtas.

Ko tas man dos, kā es izskatos šajā situācija, ko par mani padomās, kā būs ar manu reputāciju, kāpēc man tas būtu jādara?… visi šie jautājumi nāk no es-apziņas – Ahamkaras. Tas ir ego princips, kas parasti nosaka mūsu rīcību. Tomēr vienā brīdī šis “es-es-es; man-man-man” princips var kļūt par lielu nastu. To ik uz soļa mums atgādinās dzīve, notikumi, citu cilvēku ego.
Ego izgaist tikai dziļa miega un dziļas meditācijas stāvoklī. Pārējā laikā tas dominē. Bet arī šim prāta aspektam ir sava loma jogā, ejot garīgo ceļu. Lēnām šī es-apziņa paplašinās, bet ne negatīvā veidā, pozitīvā – no es uz mēs, tas ir ģimene, radi, draugi, kolēģi, tautieši un vēl plašāk. Jogas un meditācijas uzdevums ir sasniegt satvisku jeb mierīgu un harmonisku ego stāvokli! Stāvokli, kurā ego ir visu iekļaujošs!
Jogas prakse darbam ar šo prāta šķautni ir dziļa meditācija un Samadhi.
prāts, meditācija, apzinātība, prāta mehānisms, intelekts, ego, atmiņa, jogas teorija
Happy
Happy
100 %
Sad
Sad
0 %
Excited
Excited
0 %
Sleepy
Sleepy
0 %
Angry
Angry
0 %
Surprise
Surprise
0 %

Average Rating

5 Star
0%
4 Star
0%
3 Star
0%
2 Star
0%
1 Star
0%

Ko Tu par to saki?