Read Time:3 Minute, 32 Second

Prānajamu sezona

vēsinošā elpošana Gadalaiki mūsu dzīvē ienes zināmas pārmaiņas. Tā ir mātes dabas spēle – deja, kurā arī mēs piedalāmies, un tas padara dzīvi krāšņāku, vai ne? Protams, mums ir savi favorītgadalaiki, un parasti tā ir vasara un pavasaris, tomēr katram gadalaikam ir savs šarms. Ziema ar savu aukstumu, baltumu un sastingumu; pavasaris ar kūstošo sniegu, strautu čaloņu un pirmajiem zaļumiem; vasara ar Sauli, siltumu un ūdenspriekiem; rudens ar dabas bagātību, krāsu spēli un melanholiju…

Katrs gadalaiks ietekmē mūs visdažādākajos veidos, arī enerģētiski un prāniski. Proti, mūsu enerģijas arī mainās gadalaiku ietekmē – Ziemā tās ir mazāk, Vasarā – vairāk, un tieši tāpēc arī Prānajamu prakses tiek pielāgotas laika apstākļiem, tās arī tiek praktizētas sezonāli.

Prānajamas gadalaiki

Vasarā galvenokārt mēs praktizējam prakses, kuras mūs atdzesē, nevis sasilda. Tas ir loģiski! Ujjayi jeb ledus/okeāna elpa ir kā dzesējošs ūdens malks karstā laikā. Arī citas Prānajamas, kuras rada vēsumu mūsu iekšējā sistēmā, ir domātas vasaras periodam. Indijā šo principu ievēro jo īpaši! Tas būtu neprāts 30 vai pat 40’ temperatūrā praktizēt uguns elpu, vai ne? Taču Ujjayi vai Sheetkari (elpošanas prakse, kurā mēs burtiski iesūcam gaisu caur zobiem) būs īstās prakses vasaras sezonai. Tās palīdzēs mums pielāgoties karstumam, atdzesējot mūs iekšēji!

Ziemas Prānajamas

Savukārt ziemas laikmetam sākoties mēs pārejam pie siltumu ģenerējošajām praksēm, un te Bhastrika un Kapalbhati ir kā glāze karstas tējas, pēc randiņa ar lauski. Uguns elpa un Kapalbhati jeb straujā izelpas tehnika tūlīt rada siltuma viļņus vēdera apvidū, tās aktivizē Manipura čakras reģionu. Un šī vēdera telpa jogā tiek dēvēta par Prānas ofisu, jeb prāniskās aktivitātes centru mūsu organismā. Tieši no šejienes tūkstošiem prānisko kanālu izplatās pa visu ķermeni un nogādā vitālo dzīvības spēku uz visiem mūsu organisma nostūriem, un kopā ar to arī siltumu. Ja ar šīm aktīvajām Prānajamām esam uzģenerējuši papildus siltumu, tad tas tālāk tiek izplatīs pa visu ķermeni. Starp citu, šo pašu principu mēdz izmantot mantrini – mantru skaitītāji, koncentrējot uzmanību Manipuras apvidū un tieši vēdera telpā jeb tieši Daharakashā “ieskaitot mantras”. Tālāk mantru radītā vibrācija un spēks tiek izplatīts pa visu ķermeni tieši tādā pat veidā, kā siltums. Tas ir tā pat, kā elektrības stabi un vadi pa kuriem mēs saņemam elektrību savās mājās.

Atmošanās

Te ir jāpiemin vēl viens būtisks apstāklis aktīvo Prānajamu nozīmei Ziemas apstākļos. Un, proti, ziemas aukstums palēnina arī mūsu dzīves ritmu. Daba apstājas, dzīvnieki snauž, arī mēs kaut kur dziļi neapzinātajā līmenī vēlamies prokrastinēt, hibernēt. Tad nu ar intensīvu Bhastriku, Kapalbhati vai Agnisar Kriju mēs sevi un savas enerģijas atmodinām un varam atkal darboties aktīvi, gluži kā vasarā vai pavasarī. Aktīvās, siltumu ģenerējošās Prānajamas paceļ enerģijas līmeni, un tas liek mums darboties ar jaunu sparu!

Tātad ziemā un vēlos rudeņos mēs praktizējam Bhastrika, Kapalbhati un Surya Prānajamas, bet vasaras apstākļos Ujjayi, Chandra, Moorchha un Sheetkari Prānajamas. Te precizēšu, ka Surya jeb Saules elpa ir prakse, kurā mēs elpojam tikai caur labo nāsi, aktivizējot savu iekšējo “Saules pusi”, bet Chandra jeb Mēness elpā mēs to pašu darām ar kreiso nāsi.

Jāatceras arī, ka Kumbhaka jeb elpas aizture ir siltumu ģenerējoša tehnika, tāpēc vasaras mēnešos ar aizturēm nav ieteicams pārāk aizrauties. Protams, mazās devās var praktizēt arī nesezonālās prakses, sevišķi tad, ja ir iespējams regulēt temperatūru savā meditācijas zālē. Vai piemēram praktizēt Bhastriku vasarā, bet tad to līdzsvarot ar Ujjayi vai citu vēsinošo Prānajamas tehniku.

Neitrālās prakses

Vēl mums ir jāpiemin arī neitrālās vai drīzāk universālās Prānajamas, kuras nekādā veidā neietekmē mūsu iekšējo temperatūru. Un pati zināmākā ir Nadi Shodhana Prānajama jeb kreisās/labās nāss elpošana. Te drīzāk tiek izlīdzināta mūsu Mēness un Saules puse, kuras reprezentē attiecīgi kreisā un labā nāss. Arī Bhramarī un Samavritti ir prakses jebkurai sezonai, tiesa, ja netiek integrētas garas elpas aiztures. Īstenībā jebkura apzināti un intensīvi praktizēta Prānajama ietekmēs mūsu temperatūru un aktivizēs prānas, un tas vienalga radīs siltuma sajūtu. Pat ledus elpa Ujjayi ar aizturēm var mūs sasildīt!

Gaiss

kur apgūt prānajamas? Cik esmu bijis Indijā āšramā, tur parasti pārāk neaizraujas ar Prānajamas praksēm, bet tas nav par gadalaikiem, tas ir vairāk par gaisa kvalitāti!!! Un dažkārt tā ir gaužām liela problēma. Par laimi mūsu valstī ar gaisa kvalitāti viss ir kārtībā un mēs jebkuru mīļu brīdi varam nodoties Prānajamas mākslas baudīšanai. Ko tuvu vēl gaidi, ir ziema – sasildies ar “uguns elpu” 🙂

prānajama, prānajamas ziemai, elpošanas tehnikas vasarai, kā sasildīties, bhastrika, uguns elpa, siltums, laba veselība, prānajamas apgūšana, meditēšana