Read Time:4 Minute, 25 Second

Meditēšana sēdus, guļus, stāvus un pat staigājot!

Vai meditēt varam tikai sēdus? Tas būtu šaurs skatījums. Meditēt mēs varam arī guļus, stāvus un pat staigājot! Jā! Vēl vairāk – budistu apzinātības prakses mums māca visu darīt apzināti, tātad meditatīvā gara-stāvoklī. Tāds jau patiesībā ir meditācijas pamatuzdevums – iemācīt mums dzīvot un izpausties mierīgāk, pārdomātāk, uzmanīgāk un apzinātāk. Visa dzīve kā meditācijas prakse!

Visvieglāk un saprotamāk meditēt, protams, ir sēdus pozā ar sakrustotām kājām un aizvērtām acīm (var meditēt arī ar atvērtam acīm vai puspievērtām!) Par to mums visiem ir daudz maz skaidrs, tāpēc šajā rakstā aplūkosim mazāk zināmus meditācijas veidus – meditācija guļus stāvoklī, stāvus un staigājošo meditāciju.

Meditēšana guļus

Meditēt stāvus, guļus, staigājot. Šīs būs otrs pazīstamākais meditēšanas veids. Joga Nidras praktizētāji un praktizētāji ar ne tik pieradinātu ķermeni praktizē guļus pozā. Poza, kas ir visvieglākā no visām! Jo te nav ne jāsakrusto kājas, ne jāsēž lotosā, ne jācieš sāpes, ne jācīnās ar līdzsvaru un muguras noturēšanu. Guļus stāvoklī gravitācija nāk mums talkā un notur mūs uz jogas tepiķīša perfekti taisnā un līdzsvarotā pozā. Ko vēl varam vēlēties, teiksiet? Vēl varam vēlēties tikai vienu – lai ķermenis nepārprot un “neieslēdz miega režīmu”, tas arī viss! Tik vien tās bēdas, tomēr neaizmigt stundu garā meditācijā guļus ir teju vēl grūtāk kā nosēdēt sēdus un cīnīties ar sāpēm ķermenī! 🙂

Galvenais likums neaizmigšanai ir – apzināti un uzmanīgi sekot līdzi meditācijas uzdevumam vai objektam un noturēt fokusu. Miegs, fantāzijas, domu plūsma ik pa laikam novērsīs uzmanību, tomēr šo var pakāpeniski apgūt. Ar laiku meditācija guļus pozā attīstīs spēju miega laikā saglabāt zināmu apzinātību! Tas ir patiesais Nidras jogas uzdevums! Par to runā arī budisti, ka apzinātība var izplesties līdz pat miega un sapņu stāvoklim un vēl tālāk.

Meditācija stāvus

Meditēt stāvus nav nemaz tik sarežģīti, tiesa, tas ir neierasti. Izrādās, ka cilvēkiem, kam ķermenis nav radināts pie ilgas sēdēšanas, šī poza tīri labi iet pie sirds. Jo te nesāp kājas, mugurai ir vieglāk, varbūtība aizmigt arī minimizēta. Te vairāk uzsvars ir uz līdzsvara noturēšanu un sadalīšanu starp pēdām. Tas arī ir kaut kas noderīgs – iemācīties turēt ķermeni līdzsvarā! Fiziskais līdzsvars ietekmē arī mentālo līdzsvaru. Par šo varat pārliecināties paši, praktizējot līdzsvarojošās jogāsanas – stāvēšanu uz vienas, tad otras kājas un citām pozām. Pamazām līdzsvars ķermenī iespaidos līdzsvaru prātā!

Labs ieteikums ir kombinēt stāvošo meditāciju ar sēdošo. Iesākt stāvus un tad procesā turpināt jau sēdus pozā.

Staigājošā meditācija

Ar šo meditācijas veidu iepazinos budistu prakses Vipassana retrīta laikā. Stundu gara apzināta kāju kustināšana un lēna pastaiga turpu šurpu sākotnēji likās gaužām amizanta! Budisti ir pedanti, tie visam pieiet līdz pēdējam sīkumam, tāpēc Vipassana nebūs nekas tāds, ko vidēja mēroga “nebudists” vai meditētājs varētu praktizēt regulāri. Tāpēc meditēt staigājot ir salīdzinoši vienkāršāk. Tu izvēlies noteiktu distanci – ideālā gadījumā pļavā, dārzā vai parkā, kur neviens nepiederošs acu pāris tev netraucē – un ej lēnā un apzinātā solī, fokusējot skatienu uz kājām un maršrutu. Visu pārējo, tai skaitā domu plūsmu, kas neattiecas uz tēmu, centies ignorēt vai vismaz tai neļauties. Klāt vari pievienot soļu sinhronizēšanu ar ieelpu un izelpu, piemēram, ieelpa 4 soļi, izelpa 4 vai 6, vai 8 soļi. Tas viss, lai prātam nav tik garlaicīgi! Advancētā līmenī var skaitīt arī Mantras un nolaist acis tikai uz kājām, fokusu noturot uz ceļu, kājām un mantru.

Austiņmeditācija

Pastaiga gar jūru, austiņās klausoties iecienītāko mūziku, nebūs īsti meditācija – vairāk romantizēta pastaiga vai relaksācija, bet ne meditācija.

Pati ar sevi pastaiga gar jūru, fokusējoties uz jūras šalkoņu vai skatu, vai plašumu, ir laba meditācijas forma, bet, ja mēs pievienojam austiņas ar mūziku, tad kāpēc to vajag? Austiņas mūs atdala no “tagadnes” un parasti ienes kādas senākas atmiņās un sentimentu. Tā ir iecienītākās mūzikas specifika! Meditēt uz mūziku nozīmē izvairīties no domām, sajūtam, emocijām, atmiņām. Citādi tā ir vienkārša mūzikas klausīšanās! Jūrai ir brīnišķīga skaņa, vai ne tā?

Vispār ieteikums ir meditācijas laikā izvairīties no gadžetiem – austiņām, cepurēm, brillēm, pat metāla rotaslietām…

Dzīvošana meditatīvā režīmā

Regulāri meditējot un piedzīvojot miera un skaidrības klātbūtni, mēs vēlamies šo stāvokli maksimāli ilgi saglabāt, vai ne tā? Jo ikdienas steiga mums šo mieru laupa. Ja tā, tad kādēļ gan mums nepieiet dzīvei meditatīvā veidā, kā meditācijai pašai par sevi? Tas ir tas, ko mana skolotāja Dipika Ma regulāri atkārtoja – izej no jogas skolas – esi apzināts; iekāp trolejbusā – esi apzināts; mazgā rokas, ēd, sarunājies – esi apzināts un meditatīvs; pat ejot uz mazmājiņu vai guļot… esi apzināts un meditatīvs! 🙂 Jā, kādēļ gan mēs nevēlamies iemācīties visu darīt meditatīvi, vai vismaz apzināti, vai vismaz uzmanīgi, vai vismaz ne tik strauji un stresaini? Pieredzējušiem jogiem dzīve = meditācija, – tur vairs nav atšķirības! Savādāk mums sanāk – divas pasaules – iekšējā/meditatīvā un ārējā/straujā ikdienas dzīve. Starp tām abām milzīgs Ķīnas mūris!

Meditācijas mākslu un prasmes mēs varam pakāpeniski integrēt ikdienas dzīvē, kaut vai kā tējas dzeršanas meditācija, kad mēs šim procesam pieejam ar pilnu uzmanību no sākuma līdz pēdējam malkam un vēl mazliet, līdz pavisam tīra krūze nonāk atpakaļ savā vietā. Vai, piemēram, čību meditācija, kad mūsu čības nekad nepazūd – tās vienmēr, lai kur arī mēs ietu un atstātu, ir noliktas kopā, akurāti mums zināmā vietā. Jā, ik pa laikam čību rūķis uzdarbosies un tās nočieps, bet kopumā mēs tās novietosim vai “pametīsim” ar zināmu apzinātību. Un tas nebūt nav maniakāls pedantisms, vien vērīguma un apzinātības integrācija ikdienas dzīvē. 🙂