Read Time:4 Minute, 18 Second

Meditācijas pozas nozīmīgums

Katrs no mums ir mēģinājis meditēt, bet reti kuram tas ir izdevies. Mums gribas uz reiz, ātri – apsēsties, aizvērt acis un “ķerties vērsim pie ragiem”. Taču pirms tam ir jāveic daži sagatavošanās darbi, savādāk vērsis aizlaidīsies… ar visiem ragiem.

Tāpēc, kā tu sagatavosi ķermeni, tas arī noteiks, cik efektīva un izdevusies būs tava meditācijas sesija. Jogā Āsanai jeb ķermeņa pozai tiek pieiets ļoti rūpīgi. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc tas tā ir.

Lai mēs varētu nodoties Prānajamai, meditācijai vai citai jogas praksei, jāatceras, ka ķermenis ir visa pamats. Un te ir ļoti vienkārši – ja tu vari nosēdēt pozā tā, ka ķermenis tevi netraucē, tad tā ir liela priekšrocība. Jo savādāk visa sesija paiet domājot un cīnoties ar to. Ķermenim ir “jāpazūd” vai vismaz nav jātraucē, jāsāp, jākustas, vai jānovērš uzmanība. Ne velti Hatha jogas secība ir – Āsanas un tikai tad Prānajama vai meditācija.

Jogas arsenālā ir daudz dažādu sēžampozu, sākot ar Sukshasana – vienkārši sakrustotas kājas sev priekšā, līdz Padmasanai – lotosa pozai. Izvēlies, kurā jūties viskomfortablāk, un lēnam pieradini sevi sēdēt 20-30 minūtes bez liekas kustēšanās, bet, lai arī nav tā, ka kājas visu laiku sāp, un sesija pārvēršas par sadomazohisma aktu.

TE MUMS JĀATCERAS PAR JOGAS PAMATLIKUMU – NEKUSTĪGS ĶERMENIS = MIERĪGS PRĀTS, kas, savukārt, veido cilpu un tālāk stiprina ķermeņa nekustīgumu. Meditācijā darbs notiek ar prātu, tāpēc mierīgs prāts ir “must have”.

Iztēlojies dīķa virsmu gludu kā spoguli. Katra tava ķermeņa kustība apzināta vai nē, ziņkārīgi pavērtas acis vai regulāra siekalu norīšana uzreiz rada viļņus prātā, tas ir kā olis iemests rāmajā dīķī – tas kādu laiku radīs viļņošanos līdz atkal norims. Protams, te nevajadzētu iekrist fanātismā un pārcensties. Prānajamā šī ķermeņa kustība nav tik būtiska, TOMĒR DER JAU LAICĪGI RADINĀTIES IZVAIRĪTIES NO LIEKĀM KUSTĪBĀM.

Nekustīgs ķermenis.

Praksi, ko mēs esam mēģinājuši mūsu tiešsaistes sesijās – “Nekustīgā ķermeņa meditācija” (Tehnikas audio @ Spotify), ir tieši šāda prakse, kas mums palīdz uztrenēt šo nekustīgumu, plus, ja jūs to praktizējat, tad esat noteikti pamanījuši, cik viegli un plūstoši tālāk aiziet jūsu Prānajamas vai meditācijas sesija. Lieki piebilst, ka šī prakse atstāj neiedomājami pozitīvu efektu ilgi pēc nodarbības noslēguma.

Sakrustotas kājas.

Meditācija, jogas ceļš — Rakstā aplūkota meditācijas tēma, skatot to no klasiskās jogas teorijas pozīcijām.

Kājās ieteicams turēt sakrustotas, jo šādi mēs sabloķējam prānas, konkrētāk – Apana Vayu, tā ir prāna, kas no nabas plūst uz leju, tā saucamā lejupejoša enerģija. Tā daļēji tiek bloķēta un nenonāk kājās, atgriežas ķermenī un koncentrējas 1-3 čakras apvidū. Kājas jogā tiek uzskatītas par dzīvnieciskās atmiņas un instinktu teritoriju, tādēļ prānas plūsma šajā apvidū būs traucēklis meditācijai – mums nav jāaktivizē savi zemākie instinkti, taisni otrādi, jācenšas aktivizēt garīgā dimensija, virzot enerģijas uz augšu. Līdz ar to, ja tu esi praktizētājs, kurš sēž krēslā, tad vismaz sakrusto kājas. Daļa prānas vienalga plūdīs kājās, un tas ir nepieciešamas, lai tās nesāktu neizturami sāpēt. Starp citu, viens no sāpošu kāju iemesliem ir pārāk sabloķēta prānu plūsma apakšējās ekstremitātes.

Taisna mugura.

TAISNA MUGURA IR PATS PAR SEVI LIKUMS, PIE KAM, TO DER ATCERĒTIES, NE TIKAI JOGAS SESIJAS LAIKĀ, BET ARĪ PIRMS UN PĒC TĀS! Ja mugura ir taisna, tad Prāna Vayu un Samana Vayu kustās brīvi. Prāna Vayu galvas virzienā, savukārt, Samana Vayu stiprina enerģijas koncentrēšanos nabas apvidū, kas var stimulēt smalkās prānas, sauktas par Kundalini, atmošanos. TE DER PIEBILST, KA NOPIETNA MEDITĀCIJA NEBŪS IESPĒJAMA, JA KUNDALINI PALIKS NEKUSTĪGS. Tev nav jākļūst par Kundalini jogu, bet, lai piedzīvotu meditāciju vismaz daļēji šai enerģijai ir brīvi jāpārvietojas pa mugurkaula kanālu.

Rokas.

Kā jau esamu stāstījis, rokām būtu jāpievērš īpaša uzmanība, turot tās taisni izstieptas, bet ar dabisko ieliekumu elkoņa locītavā. Turi tās uz ceļiem vai klēpī ar plaukstam uz augšu/leju vai kādā no Mudrām, kādā – tā paliek tava brīva izvēle.

Galva.

Galva un kakls taisnā līnijā – tu jau zini! Pie kam, kakls nav jāstiepj uz aizmuguri, bet jācenšas saglabāt dabiskais ieliekums uz priekšu, bet lai nav tā, ka galva gāžas uz leju. Ar šo mēs aktivizējam Udana Vayu – prānu, kas turpina Prānas Vayu kustību tālāk no kakla uz galvas virsotni. Jo vairāk prānas novirzīsim galvā, jo lielāks būs miers un līdz ar to efektīvāka meditācija sesija. Mute ciet, zobi nesaskaras, un mēle ideālā variantā pieskaras aukslējām. Tas pasargās tevi no regulāras siekalu rīšanas rituāla.

Acis.

Nenovērtējami lielu lomu spēlē spēja koncentrēt acis vienā konkrētā punktā. Tāpēc mēs turpmākajās online nodarbībās ( https://www.facebook.com/groups/713309882715555 ) nedaudz pievērsīsimies šim tematam. Ja acis kustās, un to tās dara, pat tad, kad esat tās aizvēruši, tā vienalga ir kustība, kas atbalsojas visā ķermeņa-prāta sistēmā. Te vēl var piebilst, ka fokusēts skatiens ir pieredzējuša meditētāja firmaszīme!

Vēl viena mazāk zināma lieta ir tāda, ka fokusēts skatiens nozīmē, ka pārvaldi visas 5 mazās prānas. Jā, ir arī 5 mazāksvarīgās prānas, par to sīkāk kādā citā rakstā.

Ja esat sakārtojis ķermeni un prātu, tas nozīmē, ka arī prānas brīvi pārvietojas. Tas, savukārt, mazinās kāju un citas sāpēs, novērsīs miegu un padarīs jūs maksimāli fokusētu un klātesošu.

Himalaju jogs Om Swami, kam gribu pateikties par idejām šī raksta tapšanā, ir teicis – MEDITĀCIJA VARBŪT NAV VIEGLA PADARĪŠANA, BET TĀ NOTEIKTI NAV SKUMJA, TĀPĒC NEAIZMIRSTI PAR DABISKU SMAIDU.