Read Time:2 Minute, 48 Second

Kāda ir atšķirība starp meditāciju un relaksēšanos?

Jāatzīst, vārda “meditācija” lietojums pie mums un Rietumos vispār stipri atšķiras no šī vārda izpratnes jogā. Tās ir divas dažādas pieredzes un dimensijas. Tas pats ir sakāms par vārdu joga, mantra, tantra un citu lietošanu. Bet paliksim pie meditācijas.

Atzīšos, ka esmu arī pats piedalījies šī vārda nepareizā lietošanā. Tāpēc centīšos šo atšķirību īsi un saprotami izskaidrot. Impulsu šīm rakstam deva jogas nodarbības laikā kāda dalībnieka jautājums: “Vai ir okej meditācijas laikā aizmigt?”

Harmonisks prāta stāvoklis

relaksēties un meditēt Šis jautājums ieskicē galveno atšķirību starp meditācijas izpratni jogā un Rietumos. Jogā ar vārdu meditācija saprot apziņas/prāta stāvokli, nevis praksi! Un šīs stāvoklis kaut kur var pat būt līdzīgs miegam, bet tomēr pilnīgi atšķirīgs. Lai nonāktu pie šī apziņa stāvokļa jeb pie īstas meditācijas pieredzes, mums ir jāspēj prātu pietiekami relaksēt, tad virzīt uz iekšpusi jeb internalizēt, un tad – koncentrēt uz kaut ko vienu, vai tas būtu objekts (bilde, forma vai figūra), doma (ideja vai tēma), vai process (elpošana, skaņa vai mantras skaitīšana). Pie kam šo fokusēšanos noturēt bez aizdomāšanās un uzmanības svārstīšanās noteiktu laika sprīdi! Tikai tad mēs piedzīvojam īstu meditācijas stāvokli – domas aprims, iestāsies miers, klusums un skaidrība, bet noteikti ne miegs! 🙂 Tas ir intensīvs, bet tai pat laikā kluss un harmonisks prāta stāvoklis.

Aiz relaksācijas

Vairums gadījumos cilvēki ar meditāciju saprot atpūtu un relaksēšanos pie kādas mūzikas vai skaņām, ar pavadošiem norādījumiem. Joga, kā jau noskaidrojam, nav atpūta, bet intensīvs darbs! Un tā ir galvenā atšķirība! Tāpēc mēs bieži jaucam abus jēdzienus. Relaksācija ir svarīga ceļā uz meditāciju, bet tā tur nebeidzas, praktizētājam ir jāiesaistās un “jāstrādā” pašam, lai nonāktu aiz relaksācijas (un dažkārt arī miega) un piedzīvotu meditācijai tuvu stāvokli.

Kā jau noskaidrojām, meditācijā relaksācijai ir būtiska loma. Mums ir jānomierina ķermenis un prāts, pirms doties tālāk un piedzīvot īstu meditatīvu stāvokli. Bet relaksācija ir tikai pats sākums – pirmais pakāpiens, tur pretī meditācija ir augšējais pakāpiens jeb virsotne. Un kā gan mēs lai nonākam virsotnē, ja relaksācijas stadijas laikā pēkšņi aizmiegam? 🙂 Miegs, mainīgu domu plūsma, aizdomāšanās, aizfantazēšanās, plānošana, sapņošana, garlaikošanās – tie visi ir šķēršļi meditācijas virsotnes piedzīvošanai! Te arī atbilde uz praktizētāja uzdoto jautājumu – ja mērķis ir relaksēties, tad, protams, miegs ir pelnīta balva! Bet tad nesaucam to par meditāciju, saucam īstajā vārdā – relaksēšanās prakse! Bet ja gribam piedzīvot īstu meditācija pieredzi, tad pilnīga relaksēšanās ir tikai pirmais solis un miegs ir šķērslis, kas jāpārvar!

Šeit īsumā apskatīsim ceļu līdz īstai meditācijas pieredzei.

Ķermeņa, elpas un prāta nomierināšana un relaksācija.
Prāta, apziņas un uzmanības virzīšana no ārpasaules uz iekšpasauli. Arī maņu orgāni tiek virzīti uz iekšu. Tas nozīmē, ka acis ir ciet un mēs “skatāmies uz iekšu”, veroties aizvērto acu priekšā. Tas pats notiek ar pārējiem maņu orgāniem. Tie reģistrē impulsus no ārpuses, tomēr nereaģē. Piemēram, kāds blakusistabā trokšņo, mēs to dzirdam, bet tas netraucē mums meditēt. Ja šīs nenotiek, tad esam atpakaļ uz 1. laukuma, un viss jāsāk no jauna.
Uzmanības fokusēšana un pakāpeniska virzīšana uz meditācijas objektu. Vai tā ir skaņa, mantra, elpa, doma…
Mēs ilgstoši noturam uzmanību uz meditācijas objektu, bez regulāras aizdomāšanās, ar sīkiem uzmanības pazaudēšanas mirkļiem.
Meditācijas pieredze ir klāt! Prāts kļūst kluss un mierīgs, uzmanības un koncentrēšanās spēks saasinās, tiek piedzīvots meditācijas stāvoklis.

Padomi veiksmīgākai meditācijai

meditācija, kas ir meditācija, relaksācija, relaksēšanās, atpūta, joga, meditācijas pamati, koncertēšanās, mierīgs prāts, meditatīvs stāvoklis, aizmigt meditējot