Loģika un MEDITĀCIJA.
Daba mums ir dāvājusi kolosālu instrumentu – prātu, bet vai mēs esam to iepazinuši un protam ar to apieties pienācīgi? Vai kāds ir pētījis, apzinājies un izpratis savu prātu? Kas ir prāts? Jogas gudrie ir izpētījuši šo unikālo veidojumu un atzīst četras prāta dimensijas/funkcijas:
- Domāšana un maņu orgānu uztveršana.
- Loģika un intelekts.
- Atmiņas/pagātnes atminēšanās.
- Ego vai individualitāti – sevis apzināšanās.
Aplūkosim pirmās divas prāta funkcijas – loģiku un intelektu. Tās ir ļoti noderīgas funkcijas ikdienas dzīvei, bet vienlaicīgi tie ir šķēršļi meditācijas dziļumu piedzīvošanai! Jo loģika neļauj jums nonākt dziļākos prāta slāņos – tur, kur vairs nevalda intelekts, bet intuīcija, iekšēja sapratne. Tādējādi loģika mūs iesloga zināmā rāmī, no kura nevaram izkļūt, ja nepaplašinām prāta potenciālu. Te jums piemērs, kā tas notiek ikdienas dzīvē. Piemērs, kurā sausa loģika pārvēršas par totāli neloģisku rīcību!
Ass kā nazis
Jāpiezīmē, ka ar loģiku un intelektu ir kā ar asu nazi/skalpeli – ar to var darīt labas lietas – gatavot ēst, skūties, izgatavot priekšmetus, pat operēt un ārstēt… bet, ja ar to nemākulīgi apietās, tad pastāv liela varbūtība savainoties.
Te solītais ilustrējošais stāsts, kas ir patiess atgadījums iz dzīves. Kādam pārim izjuka kopdzīve, un galvenais iemesls bija tāds, ka “sieva neprata pareizi izspiest zobupastu no tūbiņas!!!” Jā, vīrs mācīja un uzstāja, ka tā jāspiež no apakšas, nevis no vidus vai augšējās daļas, bet no pašas apakšas, jo tā ir racionālāk un ekonomiskāk!!! Varat iedomāties situāciju?! Nabaga dāma to uzskatīja par pilnīgu sīkumu, un viņai ir taisnība, un tā arī turpināja spiest pa savam. Tas noveda pie nebeidzamiem skandāliem, un tad līdz šķiršanās procesam. Protams, tas bija tikai iegansts, bet situācija pazīstama vai ne? Zobupastas vietā varētu būt, apavu novietojums, vai trauku mazgāšana vai jebkura cita sadzīviska epizode. Bet pamatā tas ir piemērs tam, kā sausa loģika un loģisks prāts bez “dziļuma” un iejūtības pāriet pilnīgā neprātā!
Mentālā mērīšanās
Pārmērīga pieķeršanās savam prātam un intelektam parasti noved pie sarežģījumiem, konfliktiem, viedokļu sadursmēm un galējā situācija pat pie kara! Šo izteikti labi varam redzēt vietnē X (bijušajā Twitter), kur notiek mērīšanās ar ko? Ar intelektu un aso prātu!!! Cilvēki pat nepamana, cik tas no malas izskatās smieklīgi! Joga un meditācija mums māca pieņemt jebkuru viedokli un pats galvenais – neuzspiest savu citiem! Tas ir intelekta menedžments. Intelekts galīgi nav pats augstākais prāta sasniegums. Jā, ar to mēs varam labāk saprast pasauli, likumus, notikumus, izveidot karjeru, sapelnīt naudu un iegūt varu, bet tas nepadara mūs pilnīgākus un laimīgākus, tā nu gan ir taisnība! Tieši otrādi, jo intelektuālāks cilvēks, jo neapmierinātāks ar pasauli un sevi. Jo intelekts visu laiku liek sevi salīdzināt un uzlabot. Tas nekad nav mierā un harmonijā. Tas ir tāds kā perfekcionisma manifests – “nekad nav pietiekami labi”! Tieši tādēļ pārāk intelektuāli cilvēki nespēj apgūt meditācijas mākslu! Intelekts tos iegrožo, notur rāmī, neļauj no tā izkļūt un piedzīvot apziņas neierobežotos plašumus.
Prāts un neprāts
Meditācija mums pamazām iemāca skatīties ārpus intelekta rāmja, dziļāk, intuitīvajā prāta dimensijā. Un savā dziļākajā būtībā mēs neesam racionālas un loģiskas būtnes. Neesam! Jo, ja būtu, vai mēs regulāri lietotu alkoholu, smēķētu, ēstu neveselīgu ēdienu, darītu sliktas lietas, būtu negodīgi? Cilvēks var būt 100% loģisks un racionāls, bet ar savu rīcību var demonstrēt pilnīgu neracionalitāti – lietot apreibinošās vielas, agresīvi braukt ar auto, apdraudot savu un citu dzīvības, pielietot varu un tad nožēlot… vai tas ir loģiski?! Tie ir tikai daži piemēri, kā loģisks prāts pārvēršas neloģiskā vājprātā. Vājprāts ir labs vārds, tas veidots no vārda “vājš”, proti, vājš prāts – tieši tāds ir nedisciplinēts, neapzināts, nemeditatīvs prāts!
Meditācija mums iedod iespēju palūkoties aiz prāta loģiskās un racionālās dimensijas, ieraudzīt sevi, savu prātu un dzīvi plašākā skatījumā, saprast, ka prāts ir daudz daudz dziļāks un plašāks par loģiku un intelektu, tas ir arī intuitīvs, emocionāls, jā, reizēm arī instinktīvs un neloģisks…
Ar meditāciju mēs prātu izmainām un padarām par stipru, gudru instrumentu un draudzīgu sabiedroto.
prāts, neprāts, vājprāts, meditācija, meditēt, intuīcija, skaidrība, loģika, loģika traucē meditēt, neracionāls, intelekts, meditatīvs prāta stāvoklis,
Discover more from SoHam joga.
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
Average Rating