Read Time:2 Minute, 33 Second

Laiks un meditācija

Tik tak, tik tak… pamani kā tikšķ laiks? Tas nekad nestāv uz vietas, vienmēr kustībā, pat tagad, kad tu lasi šo rakstu vai niekojies pa sociālajiem tīkliem, kaut kāds dziļāks tavas esības slānis tev atgādina – laiks tikšķ…

laiks un meditācija. Jā, zinu, tas nav kaut kas pārāk patīkams, tāpēc vieglāk ir to ignorēt, paslaucīt zem paklāja un pāriet no nopietnām tēmām pie smieklīgāko kaķīšu un sunīšu video rullīšiem vai citas izklaides. Bet, tas neapturēs ne laiku, ne mūsu ilgas, – ilgas, kuras mājo katrā no mums! Mēs varam ignorēt šo “laika patiesību”, bet nevaram ignorēt iekšējo sajūtu – nepiepildījuma, tukšuma, garlaicības un laika izšķērdēšanas sajūtu! Lai saprastu šo domu, būs jāiemācās saprast sevi. Ja tev tas vēl nav izdevies, tad laiks vēl nav pienācis – laika tikšķis vēl nav sadzirdēts!

Nenobumbulēt laiku

Kā izlietot šo laiku, kas mums ir atvēlēts, lai nerodas sajūta, ka dzīve ir nobumbulēta? Dzīvot apzināti un tieši tādēļ mums ir dāvāta šī dievišķā dāvana – apsēsties, pievērt acis, lai mierīgi sekotu elpas ritmam un meditētu. Meditācija ir viens no retajiem procesiem, pēc kura jums nekad nebūs sajūta, ka laiks ir izšķērdēts. Nekad!

Mēs varam daļu dzīves veltīt izklaidei, naudas pelnīšanai, gulēšanai, prieciņiem, drāmām, cīņai, bet tas viss nedos dziļāku un paliekošāku gandarījumu vai piepildījumu, tie būs īsi prieka un triumfa mirkļi, kurus drīz vien aizstās jaunas vēlmes un ambīcijas. To sauc par malduguns ķeršanu. Meditēt ir tieši pretējs process, tā ir atgriešanās pie sevis, pie saknēm, pie īstenas piepildījuma sajūtas. Tā nav kaut kāda ezotēriska vai orientāla izklaides forma, tas ir darbs ar sevi un saviem dziļākajiem slāņiem, par kuru esamību vairumam cilvēku nav ne mazākās nojausmas, jo šo slāņu esamība vēl nav pacēlusies līdz apziņas līmenim. To ir nomākusi sacensība, loģika, karjerisms, materiālisms, egoisms un citi surogāti. Laimes un piepildījuma mākslīgie aizstājēji!

Mākslīgās puķes

Mākslīgajām puķēm nav nekāda vaina, tik vien, ka tās ir mākslīgas, tās nav dzīvas, tās nav augušas dobē, tās nesmaržo un neizstaro nevainību. Mēs varam piekrāmēt pilnu istabu ar šiem ziediem, pat saspraust dobēs, bet mēs neizbēgsim no neīstuma sajūtas. Līdzīgi mēs varam piepildīt dzīvi ar mākslīgajiem laimes un prieka elementiem, bet dienas beigās tie tā pat mums nedos īstu un noturīgu piepildījumu.

Bet kas tad dos? Tikai un vienīgi sevis iepazīšana, savas patiesās būtības apzināšanās caur meditāciju un garīgajam praksēm. Cita ceļa nav! Nē, ir vēl viens ceļš, bet tas ir gaužām nepatīkams un sāpīgs. Tas ir tad, kad dzīve mums sūta smagus pārbaudījumus – neveiksmes, nelaimes vai ciešanu veidā! Pēc šādiem triecieniem mēs parasti atmostamies, bet tikai uz kādu laiku, līdz ikdienas rutīnas ceļarullis atkal pārbrauc pāri!

Mēs, protams, varam palikt pie izklaidēm vai pie darbaholisma vai depresijām, bet tās mūs tāpat beigu beigās novedīs pie eksistenciālajiem jautājumiem – “kas es esmu?”, “kāpēc es vispār dzīvoju, kas mani patiešām interesē un piepilda?”

Agri vai vēlu mūsu dzīvē pienāks laiks šiem nopietnajiem jautājumiem meklēt nopietnas atbildes! Bet tikmēr – tik-tak, tik-tak, tik-tak….

Aicinām uz meditācijas un elpas jogas retrītu Rīgā, Miervidos 18.08.2024.

laiks, novecošana, dzīve, meditācija, ilgas, kā nenotriekt laiku? kāpēc meditēt ir tik būtiski? darbaholisms, meditation, time and meditation, awareness, consciousness, meditācija skola, kāda ir dzīves jēga?