Read Time:1 Minute, 57 Second

Klusums un meditācija

Regulāri praktizējot meditāciju jūs pamanīsiet neparastu vēlmi – sākotnēji tā būs vēlme daudz runāt pēc meditācija sesijas noslēguma. Bet ar laiku šī tendence apvērsīsies otrādi – pieaugs vēlme paklusēt. Šis ir zināma progresa indikators. Jā, pēc spēcīgas meditācijas jūs jutīsiet iekšēju vēlmi paklusēt, saglābāt jauniegūto mieru un harmoniju. Un tieši tas arī ir jādara! Jogā to dēvē par Mouna – klusēšanu, samazinot runas un komunikācijas intensitāti. Mēs paliekam iekšējā mierā un klusumā, un jo ilgāk (un klusāk), jo labāk!

Budas mācība

klusums un meditācija Buda ļoti labi apzinājās klusuma spēku, klusuma gudrību, klusuma pilnību, tāpēc viņš izveidoja praksi – Vipassana – apzinātības stiprināšanas praksi, kuras obligāta sastāvdaļa ir klusēšana un vērošana. Buda saprata, ka ar klusumu var iemācīt daudz vairāk, nekā ar nebeidzamām runām.

Tieši klusums un iekšējs miers ir tā “meditācijas” fāze, kad mēs pa īstam piedzīvojam to, ko patiesībā jogā dēvē par meditāciju. Līdz iekšējais klusums un miers nav piedzīvots, līdz tam brīdim ķermenis ar diskomfortu un prāts ar nebeidzamu domu mainību turpinās dominēt un traucēt klusuma ziedam uzplaukt. Bet, kad tas beidzot notiek, tad šajā klusumā parādās izpratne, gudrība un zināšanas. Tas jau ir zinātniski pierādīts, ka vakuumā vai tukšumā rodas dzīvības process – smalkās daļiņas elektroni un protoni sāk savu dzīvības deju. Meditācijas klusumā dzimst idejas, izpratne, skaidrība un dziļas zināšanas.

No sākuma pamanīsiet, ka prāts jutīsies ļoti nekomfortabli dziļa miera stāvoklī, tas tūlīt pat mēģinās atkal “skriet prom”, jo nav pieradis pie šiem dziļumiem! Tā priekš prāta ir jauna un neiepazīta teritorija, Bet ar laiku tas pieņems un gremdēsies šajā dziļmierā!

Klusuma nosargāšanas nozīme

Vipassana Te ir vēl viens svarīgs moments, kāpēc pēc meditācijas ir ieteicams saglabāt klusēšanu, cik vien ilgi iespējams. Bez sarunām, bez telefoniem, bez citiem trokšņiem un informācijas nesējiem. Un iemesls ir šāds – enerģija ir uzkrāta, tā koncentrējas čakrās jeb enerģijas centros, te tā uzkrājas un aktivizē šos centrus. Saglabājot klusumu un enerģiju iekšpusē, tā sāk ietekmēt čakras un noteiktus smadzeņu apvidus, kas izpleš prāta spējas un apziņas intensitāti. Tam ir nepieciešams milzīgs enerģijas lādiņš. Katra runa, pat domāšana un analizēšana šo enerģiju traucē, tērē, samazina. Klusums notur enerģijas intensitāti nemainīgu. Jo ilgāk tas velkas, jo spēcīgāks būs pēcefekts. To nav nemaz tik grūti piedzīvot, jo klusums pēc meditācijas ir tik pat nenovēršams, kā klusums pirms vētras!