Meditācijas smalkumi. # 8 Klusums
Savā ziņā meditācija ir spēja sēdēt nekustīgā pozā (Āsanā) un būt mierā/komfortā ar šo stāvokli. Meditēt, nozīmē apstāties, iepauzēt, un ne tikai fiziski, bet arī mentāli. Nekustīgs ir ne tikai ķermenis, bet arī domāšanās process. Tiesa, nekustīgs nebūtu precīzi teikts par domāšanu, jo tā tiešām praktiski nekad neapstājas, te piemērotāks jēdziens būtu vērojošs vai apzināts prāta stāvoklis, proti, domas nāk un iet, bet tās mani “neparauj līdzi”, tās tiek apzinātas un “palaistas vaļā”. Tas ir meditācijas procesa mentālais “nekustīgums” – domu vērošana un apzināšanās.
Mudras
Tāpēc jogas zinātne mums piedāvā dažādas papildus tehnikas, lai šis nekustīguma process tiktu radīs un noturēts. Piemēram, Mudras. Ar roku Mudrām mēs fiksējam pirkstus noteiktā stāvoklī, lai tie nekustētos. Tas pats attiecas uz acīm – tās meditācijas laikā parasti ir aizvērtas. Atkal jau – lai mēs ar acu zīlītēm nešaudītos pa labi un pa kreisi, lai prāts netiktu kairināts un piebāzts ar jaunu informāciju. Acis ir ciet un fiksētas vienā punktā. Skatiens ir vai nu uz priekšu, vai nedaudz uz augšu, uz uzacu centru, tad to dēvē par Shambhavi Mudru, vai arī nedaudz uz leju, it kā mēs raudzītos uz degungalu (Agochari Mudra).
Arī mēlei ir sava pozīcija un, ja mēs to paceļam uz augšu, pieskaroties aukslējām, tad to dēvē par Khechari Mudru. Mērķis atkal jau tas pats – nekustīgums, lai mēle netiktu lieki kustināta. Tātad praktiski visas šīs Mudras kalpo meditācijas pamatuzdevumam – nekustīgumam.
Maņu orgāni
Bet ir vēl viena svarīga nianse, kad mēs runājam par nekustīgumu. Viss, ko mēs līdz šim pieminējām bija par ķermenisko nekustīgumu, un tam ir sava nozīme, jo nekustīgums ķermenī transformējas kā nekustīgums un klusums arī galvā – prātā!
Tas viss tiek darīts, lai mūsu prāts apstātos un kļūtu mazāk kustīgs, lai domas netraucētu meditēt un neaiznestu mūs “tālēs zilajās”, savādāk meditācija ātri vien pārtaps par ikdienišķu domāšanas procesu! Un tieši tāpēc, lai minimizētu ķermeniskos kairinājumus, kas patiesībā ir prāta bombardēšana ar domu impulsiem, mēs samazinām arī sensoriskos kairinājumus, kurus mums nodrošina pieci maņu orgāni.
Acis ir ciet, mute arī, deguns gan paliek vaļā, bet ožas maņu orgāns “atpūšas”, tauste/rokas arī fiksēta ar Mudru. Un visbeidzot arī pēdējais maņu orgāns – dzirde arī tiek minimizēta, tiesa mūsu nodarbībās un vadītajās meditācijās šis maņu orgāns daļēji paliek aktīvs, gluži vienkārši, lai dzirdam norādījumus. J Un tieši tāpēc pieredzējušu meditētāju sesijās arī fona mūzika tiek izslēgta. Iemeslu jūs tagad paši varat nojaust. Pareizi, lai mazinātu lieku sensoriālo kairinājumu. Tiesa, sākotnēji atbilstoša atmosfērīga mūzika ir pieļaujama, lai prātam/uzmanībai ir kāds patīkams kairinājums un fokusa punkts, kur pieķerties. Jogā to dēvē par Raga – tas ir pieķeršanās. Kā mēs ļoti labi zinām, prātam ir tendence pieķerties patīkamajam un atgrūsties no nepatīkamā. Tad ar mierīgu un patīkamu fona mūziku mēs uzmanību piesienam pie meditācijas procesa un to pavadošās atmosfērīgās mūzikas.
Un visbeidzot – klusums
Bet ar laiku arī šis ir jāatmet un jāmācās meditēt klusumā. Tiesa, kāds tur klusums, ja mēs skaidri varam sadzirdēt elpas skaņu, sirds dobjo klaudzēšanu un citas iekšējas skaņas, par ārējām nemaz nerunāsim, jo tās arī nāk klāt. Diemžēl ar ārējiem trokšņiem mēs maz ko varam darīt, sevišķi, ja meditējam dzīvoklī vai plaši apdzīvotās telpās. Bet arī te ir sava priekšrocība – spēja “izslēgt” nevajadzīgos trokšņus ar uzmanības pārvirzīšanas palīdzību, un to ar laiku patiešām var iemācīties.
Tāpēc klusums ir vēl viens ļoti būtisks meditācijas palīglīdzeklis, sevišķi pēc tam, kad ir sperti pirmie soļi meditācijas mākslas apgūšanas virzienā.
klusums, meditācija un klusums, meditācijas triki, ieteikumi meditētājiem, sēdēt mierā, mudru joga, klusums prātā, domu apklusināšana, vai meditējot jāskan mūzikai?
Discover more from SoHam joga.
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
0 
0 
Average Rating