Read Time:5 Minute, 52 Second

Jogāsanas

Kas ir jogāsanas? Tie ir jogas vingrojumi, bet tai pat laikā, kas vēl daudz vairāk. Tā nav tikai fiziskā ķermeņa disciplinēšana, to liecot, stiepjot, kustinot un noturot nekustīgi. Jogāsana ir garīga prakses savā dziļākajā būtībā, jo āsanu pamatuzdevums nav padarīt ķermeni lokanu un kustīgu, mērķis ir padarīt to apzinātu, veselu un nekustīgu, lai varam piedzīvot meditācijas brīnumu. Te mēs runājam par garīgās evolūcijas procesu, savā dziļākajā būtībā, jo šis process sākas ar fizisko dimensiju – ķermeņa disciplinēšanu ar jogāsanu palīdzību.

jogas vingrojumi Jogāsanas ir Hatha jogas zināmākā prakse. Un vairums jogas centru un studiju pārsvara piedāvā tieši šo “fizisko” āsanu dimensiju. Tas ir labs sākums, tomēr āsanās ir ieslēpta arī dziļāka dimensija – prāniskā, mentālā un, kā jau minēju, arī garīgā. Regulāri praktizējot, mūsos izmainās ne tikai ķermenis, bet arī enerģijas līmenis un mentālais stāvoklis. Tieši šim nolūkam senie jogi radīja āsanas – lai ar ķermeņa palīdzību ietekmētu savu prātu un prānu/enerģijas. Šis likums ir spēkā arī šobaltdien, tikai ne vienmēr tam tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība!

Senajos Hatha jogas tekstos ir minēts ka Jogāsanu skaits pārsniedz 8.400.000, tomēr plašākai publikai zināmas un pieejamas ir aptuveni 84 jogāsanas. Jā, tieši jogāsanas nevis āsanas, jo āsanas var būt arī austrumu cīņu pozas! 🙂

Jogi šīs pozas radīja, lai paātrinātu cilvēka evolūcijas procesu un apietu vai paātrinātu karmiskā materiāla ietekmi uz dzīvi. Jā, mēs varam droši apgalvot, ka ar pareizu, nopietnu un regulāru jogāsanu palīdzību varam izmainīt savu likteni un mazināt nelāgo karmu klātbūtni!!!

Jogāsanu nosaukumi

Jogāsanu nosaukumi parasti ir ļoti tieši un konkrēti. Bieži te parādās dabas procesu, dzīvnieku un rāpuļu vārdi – Bhujangasana jeb kobras poza, Titali Asana jeb tauriņa poza, Chakrasana – riteņa poza jeb ritentiņš, Ardha Chandrasana – pusmēness poza. ….. Tas ir tāpēc, ka šīs pozas radās jogiem ļoti uzmanīgi novērojot dabu, tās procesus, dzīvniekus un viņu dzīvi! Piemēram kaķis pēc gulēšanas staipās, lai justos komfortablāk un būtu gatavs medībām un aktīvai dzīvei, citiem vārdiem sakot, lai uzturētu sevi labā formā. Tā radās kaķa staipīšanās poza – Marjari-asana.

Jogāsanas un čakras

Lieki piebilst, ka katra poza ietekmē ne tikai muskuļus, locītavas, bet arī iekšējos orgānus, dziedzerus un nervu sistēmu. Tieši tādā veidā mēs ķermeņa stīvās un sastingušās vietas padarām kustīgas un liekam prānām – mūsu dzīvības enerģijām plūst, izvadot ārā liekos toksīnus un veco enerģētiku, lai jauna un svaiga prāna mūsos ieplūst un stiprina. Jogāsanas piepilda mūs ar dzīvību, tāpēc tās ir tik dziednieciskas un terapeitiskas, bet te jāatceras, ka to pamatuzdevums nav veselības stiprināšana, tas ir tikai blakusefekts!

Pozas atstāj ietekmi arī uz enerģijas centriem – čakrām. Katra jogāsana iedarbojas uz vienu, otru vai vairākām čakrām uzreiz. Vēl viens norādījums tam, ka āsanas ietekmē ne tikai uz fizisko ķermeni un veselību. Piemēram Sarvangasana jeb “svecīte” ietekmē un aktivizē kakla čakru – Višuddhi, bet Tadasana jeb stiepšanās uz augšu – palmas poza – aktivizē pamatčakru Moladharu, Padahastasana – liekšanās uz leju, pieskaroties kājām – Svadhistana čakru…

Psihosomatika un otrādi

Regulāra jogāsanu praktizēšana palīdz mums atbrīvot dažādus iekšējos konfliktus un enerģijas sastrēgumus vai prānisko vakuumu noteiktās ķermeņa vietās. Tas ir somatisks process, proti, pretējs psihosomātikai, kad mentālais stress konvertējas fiziskā ķermenī kā saslimšana. Te ir otrādi – intensīva ķermeņa attīrīšana ar āsanu palīdzību iztīra prātu no neirozēm un konfliktiem. Atceries, ka spriedze krājas ķermenī un čakrās. Piemēram, dažādi nepatīkami pagātnes notikumi uzkrājas vēdera apvidū – Manipura čakrā. Tas izpaužas sliktā vai pārmērīgā apetītē un ne tikai! Praktizējot āsanas, kuras darbina šo ķermeņa daļu un čakru, mēs šo stresu izvadām ārā. Visas uz sāniem liecošās pozas pamatā ir domātas darbam ar Manipuru – griešanās pa labi un tad pa kreisi ir tieši šādas prakses. Kad toksīni un spriedze ir ārā, prāts kļūst mierīgs, skaidrs un gaišs. Iestājas viegluma sajūta, dzīvesprieks un līdzsvars. Prāts no garlaicīga un negatīva stāvokļa pārslēdzas un skaidro, aizrautīgo un radošo režīmu!

Rezumējot, regulāras jogāsanas prakses uztur mūsu fizisko, mentālo, emocionālo un enerģētisko stāvokli teicamā formā! Atliek tikai to pašam piedzīvot!

Jogāsanas iedalās 3 grupās.

Iesācēju jeb sagatavošanās āsanas.
Vidējā līmeņa pozas, parasti tās tiek mācītas visās jogas studijās. Bet pareizi šīm praksēm būtu pievērsties tikai tad, kad ir apgūtas sagatavošanās pozas, lai izvairītos no traumām un “mocīšanās pozā”, kad ķermenis īsti labi nelokās, sāp un neieņem noteiktas āsajnas. Tādā gadījumā ogas nodarbība pārvēršas par pašmocību aktu.
Advancētā jeb pieredzējušu praktizētāju āsanas. Šis prakses domātas tikai tiem, kam ķermenis ir ilgstoši trenēts un sagatavots darbam ar nopietnām jogāsanām. Dažādas sarežģītības pakāpes pozas te būtu jāpiemin, piemēram Sirshasana jeb stāvēšana uz galvas, Poorna Bhujangasana jeb pilnā kobras poza, kad ar kājām pieskaramies galvai, un daudzas citas.

Statiskās un dinamiskās jogāsanas

Vēl mums būtu jāpiezīmē, ka āsanas var praktizēt divos veidos – dinamiski un statiski. Proti, dinamiskās āsanas tiek veiktas tempā vai sinhronizējot ar elpu – ieiešana pozā un tūlītēja izziešana no pozas. Statiskās pozās mēs ieejam un tad kādu laiku uzkavējamies, elpojot vai veicot kādu Prānajamu, vai pat meditējot! 1-5 minūtēm ir optimāls laiks, lai notiktu vajadzīgie procesi, tiktu izmasēti iekšējo orgāni, dziedzeri, muskuļi trenēti, nervi relaksēti un ietekmēta prānu plūsma.

Ierobežojumi

Jogāsanas var praktizēt jebkura vecuma cilvēki. Praktizēt nav ieteicams un nevar grūtnieces (noteiktā stadijā), sirds slimnieki, cilvēki ar muguras traumām vai lauztiem locekļiem, arī slimības laikā, pēc nopietnam operācijām un saslimšanām, mentāli nestabili indivīdi. Mēnešreižu laikā āsanu praksēm jāpieiet uzmanīgi!

Ja praktizētajam ir neskaidrība par šiem jautājumiem, tad jākonsultējas ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu un tad jāapspriež šie jautājumi arī ar jogas skolotāju. Arī veseliem praktizētājiem ir jābūt uzmanīgiem un apzinātiem. Pie pirmajām diskomforta vai pastiprinātām sāpēm ķermenī vai vieglas samaņas zaudēšanas ir nekavējoties prakse jāpārtrauc, jāapguļas un dziļi jāelpo. Ja nelabums vai sāpes pāriet, tad uzmanīgi varam turpināt.

Svarīgākie ieteikumi, uzsākot jogāsanu praktizēšanu

Elpošana. Parasti āsanas tiek sinhronizētas ar ieelpu un izelpu. Bieži mēs pozā ieejam ar izelpu, bet izejam ar ieelpu vai elpas aizturi.
Apzinātība. Visa joga ir par to un arī āsanas mēs praktizējam ar pilni apzinātību! Mēs visu laiku esam klātesoši, vērojam sajūtas un sekojam līdzi ķermenim, kustībai, elpai, fokusējamies uz noteiktām vietām vai pat čakrām. Prāts ir nodarbināts pēc pilnas programmas, apzinātība ir ON režīmā.
Līdzsvars. Āsanas parasti sāk ar labo ķermeņa pusi, tad ar kreiso. Tas pats attiecas, ja notiek liekšanās uz priekšu, nākamajā āsanā ķermenis būtu jāliec atpakaļ. Tas viss ir par līdzsvaru.
Relaksēšanās. Ik pa laikam mēs atpūšamies Shavasanā jeb pozā uz muguras un atslābinām ķermeni, lai atjaunojas spēks un prānu kustība.
Secība. Sākam ar vieglākām pozām un pakāpeniski pārejam pie grūtākām. “Svecīte” vai “galvasstāja” paliek nodarbības noslēgumam, kad ķermenis ir izkustināts, iesildīts un gatavs advancētām praksēm.
Praktizēšanas laiks. Jebkurš laiks, izņemot uzreiz pēc ēšanas. Ideālā gadījumā tas ir no rīta pirms brokastīm, tieši tādēļ, ka vēders mums ir tukšs. Tiesa, ķermenis no rīta nav tik lokans kā vakarā!

Vislabāko iedarbību no Jogāsanām mēs piedzīvosim tikai tad, ja praktizēsim regulāri, ideālā gadījumā katru dienu, kaut vai 20 minūtes, un pieiesim tam apzināti ar entuziasmu, un neko negaidīsim, bet pacietīgi strādāsim. Tad šīs prakses sniegs vislielāko efektu – tādu, par kādu mēs nemaz nevaram iedomāties. Joga ir transformācijas un sevis pilnveidošanas rīks, ja tiek praktizēts pareizi un regulāri!

Iedvesma no Swami Satyananda Saraswati.