Prānajama.
Prānajama ir zinātne, ne tikai jogas tehnika. Tā ir zinātne par enerģiju, kas atrodas visapkārt, tai skaitā mūsos. Šī enerģija ir pieejama visiem un tik dēvēta par Maha Prānu. Prānajamā mēs iemācāmies šo spēku ģenerēt, uzkrāt un vadīt.
Tulkojumā no Sanskrita Prānajama nozīmē prānas pārvaldīšana un prānas dimensijas pastiprināšana. Tātad Prānajamā mēs nodarbojamies ar Prānas vai dzīvības spēka palielināšanu mūsu ķermeņa sistēmā. Tas tiek darīts ar Prānas medija vai starpnieka – gaisa/elpas palīdzību. Tomēr te mums jāsaprot, ka gaiss un Prāna nav viens un tas pats. Ieelpojot gaisu, tas pa taisno nonāk plaušās, bet Prāna – Nadis, speciālos smalkos enerģijas kanālos, kas neatrodas fiziskajā ķermenī, bet smalkajā vai ēteriskajā, ja gribat.
Prānajamā mēs elpošanas procesu, kurš parasti ir automātisks, padarām par apzinātu un ietekmējamu procesu. Tādējādi vērojot elpošanas, mēs vērojam pašu dzīvību! Nav elpa, nav Prāna, līdz ar to arī nav dzīvība. Tas attiecas ne tika uz cilvēka ķermeni, bet arī uz dzīvniekiem, augiem, minerāliem un pat planētām. Uz visu!
Tas izklausās neticami, bet ar vienkāršu elpas manipulāciju, mēs varam ietekmēt ļoti nozīmīgus procesus gan sevī, gan ārpusē. Pirmajā gadījumā mēs runājama par Prānajamu, otrajā par Prāna Vidya, tas ir Prānajamas turpinājumu – Prānas pārvaldīšanu ārpus ķermeņa. Pie Prāna Vidya (Vidya nozīmē zināšanas) mēs vēl atgriezīsimies vienā no turpmākajām rakstiem.
Kā elpošana ietekmē mūs, mūsu prātu un ķermeni?
Neritmiska elpošana nozīmē spriedzi. Ja elpojam sekli un strauji – esam trauksmes stāvoklī, ja elpojam īsi un forsēti, tad esam dusmu pārņemti, bet ja elpošana pārvēršas nopūta, tad esam nomākti vai depresīvi. Tāpēc ietekmējot elpu un padarot to ritmisku, mēs nomierinām prātu un nervu sistēmu, kas tālāk ietekmē muskuļus, ķermeni un emocijas. Mēs varam sajust īstu mieru un nonākt tuvāk sev, savai būtībai. Tā jau ir teritorija, kurā iestājas iekšējs miers un sākas meditācija.
Gan jau katrs no jums ir kādreiz mēģinājis meditēt un ir saskāries ar to, ka nekas īsti nesanāk, ķermenis traucē, domas skraida, diskomforts un nemiers tikai pieaug. Kāpēc tas tā ir? Ļoti vienkārši, tāpēc, ka neesam mierā. Meditācija sākas tikai tad, kad iestājas miers, nevis otrādi. Bet lai mēs būtu mierā, mums ir jāsinhronizē ķermenis, elpošana, prāts un enerģijas. Jo savādāk mums prāts rauj uz vienu pusi, ķermenis uz otru un emocijas vēl citā virzienā! Kā sabalansēt šīs konfliktējošās puses? Viens no efektīvākajiem veidiem ir Prānajama.
Ķermenis, prāna un prāts ir ļoti cieši saistīti, ar dažādām Prānajamas jeb jogas elpošanas tehnikām mēs šos trīs elementus sabalansējam un harmonizējam. Esot ritmā ar elpošanu, mēs pamazām nonākam ritmā arī ar ārējiem ritmiem un Visumu kopumā, kas izpaužas kā miera, harmonijas un vienotības sajūta. Kas ir vienotība? Tā ir joga, jeb jogas galamērķis!
Elpošanas process.
Elpošana sastāv no – ieelpas/izelpas/elpas aiztures. Prānajamā pats svarīgākais ir elpas aizture. Atsevišķos Upanišados par Prānajamu tiek saukta tikai elpas aizture, un tiek uzskatīta par pašu svarīgāko Prānajamas elementu. Bet, protams, elpas aizture nav iespējama bez ieelpas un izelpas. Vairums Prānajamas tehniku saistītas ar garu un dziļu ieelpu, garu elpas aizturi, garu un līdzenu izelpu, un dažkārt arī ar ārējo elpas aizturi. Ārējā elpas aizture ir tā, kas seko pēc izelpas, iekšējā – pēc ieelpas.
Kāpēc ir tik svarīgi aizturēt elpu? Pirmkārt, ieelpojot gaisu, ieelpojam arī Prānu, aizturot elpu ķermenī, mēs noturam Prānu, tādējādi palielinām sev pieejamo enerģijas apjomu. Prānas plūsma ķermenī ir cieši saistīta ar dažādām orgānu un dziedzeru sistēmām, kā apstiprinājums šim apgalvojumam ir Akupunktūra vai jogā – Marma joga. Ja esat kādreiz dzīvē bijuši pie adatu daktera, tad jau droši vien zināt, ka viņi adatas dur visdažādākajās ķermeņa vietās, ne tikai akūtā orgāna tuvumā. Kāpēc? Jo Prāna plūst pa Nadī kanāliem cauri visam ķermenim, un adatas tiek durtas, vai Marmas jogas gadījumā tiek masēti atsevišķi punkti, kas skaitās enerģijas koncentrācijas centri, nē, precīzāk punkti, jo par centriem sauc Čakras.
Bet atgriežoties pie elpas aiztures nozīmīguma, otra svarīgā lieta ir, ka elpas aiztures laikā ķermenī pazeminās skābekļa daudzums un pieaug ogļskābās gāzes (atkritumvielu) apjoms. Šis process signalizē smadzenēm zināmu stāvokļa tuvošanos, tā rezultātā pastiprinātā režīmā sākt darboties smadzeņu kapilāri, nodrošinot pilnvērtīgāku smadzeņu apasiņošanu. Tas rezultējas aktīvākā un arī efektīvākā prāta darbībā.
Treškārt, šis process paver citus dziļākus apziņas stāvokļus. Un te mēs runājam par dažādiem meditatīviem stāvokļiem. Tāpēc mēs vienmēr meditācijas nodarbības ievadā praktizējam Prānajamas tehnikas un tikai tad nododamies meditācijas praksēm. Ceturtkārt, viena no jogas un meditācijas augstākajam pilotāžām ir dabiska elpošanas procesa apstāšanās (Kevala kumbhaka), kas noved ļoti dziļā meditatīvā stāvoklī, sauktā par Samadhi. Piektkārt, kumbhaka kopā ar Pranu ģenerē milzīgu daudzumu siltuma ķermenī, kas tālāk atmodina ļoti rafinētu Prānas formu, sauktu par Kundalini. Speciālas Prānajamas tehnikas ar Bandhām un garām elpas aizturēm ir Kundalinī un Krija jogas pamatā! Kas ir Bandhas? Tie ir slēdži, jeb atsevišķu ķermeņa daļu sasprindzināšana vai sabloķēšana.
Enerģijas pieaugums.
Vēl jāpiezīmē, ka uzkarstot Prānām, tās ne tikai izmet dažādus krāsas mākoņus, kurus var redzēt ar iekšējo aci vai ar aizvērtām acīm, bet arī tiek izplatīta specifiska, patīkama, salda smarža, kas atgādina sandalkoka aromātu. Tas notiek, jo Prāna ir enerģija un enerģijas kvantuma izmaiņu rezultātā tiek atdots siltums, gaisma/krāsas, formas un arī smarža, tā ir tīra fizika.
Uzsvēršu, ka ar pārāk garām elpas aizturēm nevajadzētu aizrauties, tas jādara pakāpeniski, bet pēc savas pieredze varu teikt, ka vidēji 1 minūti garu aizturi var apgūt, praktizējot Prānajamu regulāri katru dienu 1,5 gada laikā. Ir pat atsevišķas Prānajamas, kā piemēram Bhastrika, jeb straujās ieelpas/izelpas tehnika, jeb “Uguns elpa”, kuru praktizējot notiek tik liela skābekļa uzņemšana, ka pēc šīs prakses elpu iespējams aizturēt līdz pat 2-2:30 minūtēm. Bet tas jau faktiski ir Kundalinī jogas lauciņš.
Tātad, regulāri praktizējot Prānajamu ar elpas aizturēm, tiek atmodinātas Prānas, tiek novērsti prāniskie enerģijas bloki un tiek atmodināti mūsu dusošie iekšējie spēki. Enerģijas intensitāte pieaug, un tas izpaužas asākā un skaidrākā prāta darbībā, emocionālajā līdzsvarā, izturībā, radošuma un viegluma pieaugumā. Cilvēks īsā laikā var padarīt vairāk, jo prāts un ķermenis ir daudz fokusētāks. Savā ziņā var teikt, ka pateicoties aktivizētajai Prānai, mūsu prāts darbojas kā lāzera stars. Ja iepriekš tas darbojās kā elektriskā lampiņa izgaismojot visu telpu vienmērīgi (vienlaicīgi raujoties uz dažādām pusēm), tad tagad šīs pats prāts ir tik ass, kā lāzers, kurš iet cauri sienām. Un tas ir pateicoties fokusa un koncentrācijas pieaugumam, ko izraisa prāniskās enerģijas pieplūdums. Citiem vārdiem sakot, ar regulāram Prānajamas praksēm mēs aktivizējam dusošās smadzeņu daļās un tas nav nekas fantastisks, tā ir realitāte. Protams, šis process pārveido arī pašu cilvēku, un cilvēkam ir jābūt gatavam uz aktīvāku dzīves veidu un darbošanos, tas pat ir obligāti, savādāk, ko gan darīt ar pieplūdušo enerģijas kvantu? Tam ir jārod izpausme, vēlams lietderīgā, radošā un pozitīvā formā. Tāpēc parasti Indijā esošajos jogas ašramos visi praktizētāji tik nodarbināti dažādos saimnieciskos darbos, lai šim jauniegūtajam enerģijas lādiņam ir kur izpausties.
Vieglums.
Vēl viena lieta, ko Prānajama mums nodrošina ir viegluma sajūta. Tā kā mūs un arī kosmosu pamatā veido pieci elementi – Tattwas. Zema, ūdens, uguns, gaiss un akašs vai ēters/telpa. Prānajamā mēs strādājam ar gaisa elementu. Gaisa īpašības ir kustība (ieelpa/izelpa), izplešanās/saraušanās un arī vieglums. Atšķirībā no zemes un ūdens, tam praktiski nav masas. Līdz ar to prānajamists kā vienu no ļoti daudzajām pozitīvajām blakus parādībām piedzīvos arī viegluma sajūtu, pie kam ne tik daudz fiziskā, cik sajūtu līmenī. Dzīve var vairs nešķist tik “smaga” un pa to kļūst vieglāk “iet”.
Mazāk zināma lieta, kas attiecībā uz Prānajamu un tiek pieminēta senajos jogas tekstos ir – tiek sadedzinātas karmas. Shiva Samhita teikts: Gudrs prānajamists nopietni praktizējot elpas regulēšanu, pilnīgi noteikti sadedzinās visas savas Karmas, pie kam ne tikai šajā, bet arī iepriekšējās dzīvēs sakrātās.
Ko tas nozīmē? Nu ļoti vienkāršojot šo, Prānajama, kā jebkura jogas prakse pārveido vai transformē cilvēku un padara to garīgāku, atvērtāku un draudzīgāku pasaulei un citiem. Līdz ar to daba, kas iepriekš cilvēku “audzināja” ar Karmām – sāpēm un ciešanām, tagad klusē un nesūta sliktās Karmas, jo tas nav nepieciešamas. Bet Karmām kaut kur ir jāpaliek, tāpēc Prāna tas sadedzina, likvidē un slikto Karmu lejupielāde var arī izpalikt vai jūtami samazināties. Bet šis ir aptuvens skaidrojums.
Levitācija.
Un visbeidzot mums vēl sarežģītāks un nesaprotamākas process, kas pieminēts senajos Upainšados, ir gravitācijas izmainīšanās Prānajamas prakšu ietekmē. Un tas ir fakts, ko jums pastāstīs jebkurš prānajamists ar pāris gadu pieredzi. Tas nenozīmē, ka Prānajamas laikā kāds sāks levitēt, kaut gan tas ir pieminēts upanišados kā galējs sasniegums Prānajamas mākslā. Levitācija ir iespējama, un tā notiek Prānajamas un gaisa stihijas perfekcijas rezultātā, tomēr tas prasa neiedomājamu ilgu praksi un enerģijas patēriņu, tādēļ neviens saprātīgs cilvēks to nepraktizē levitācijas dēļ.
Šeit mēs runājām par fiziskā ķermeņa levitāciju. Tas ko piedzīvo nopietns prānajamists un to varu apstiprināt ar savu pieredzi, ir iespēja piedzīvot astrālo levitāciju, kad ķermenis paliek uz vietas, tomēr zināma slīdēšanas vai kustības sajūta ir piedzīvojama pēc intensīvākām Prānajamas vai Krija jogas sesijām. Šis fenomens ir saistīts ar to, ka pastiprinoties Prānu aktivitātei, Prāniskais vai ēteriskais ķermenis sāk piedzīvot zināmu “atsaitēšanos” no fiziskā ķermeņa un drusku iziet no tā ietvariem. Arī tas nav nekas neparasts un to piedzīvo katrs cilvēks naktī, miega laikā. Tikai atšķirība ir tajā, ka naktī tas notiek mums esot pilnīgā bezapziņas stāvoklī, mēs to nepamanām, bet Prānajamas laikā pie pilnīgas apzinātības. Tādējādi šis fenomens ir pamanāms.
Te vēl der piezīmēt divas lietas: 1) Prānajama pati par sevi ir pilnvērtīga jogas prakse, kuru ilgstoši un pareizi praktizējot var sasniegt jogas pamatmērķi – mukti, jeb brīvību vai apskaidrību…2) Piedzīvojot šo “out of body” pieredzi, cilvēks kļūst daudz mazāk fokusēts uz fizisko dimensiju, kā vienīgo “īsteno”, un kļūst daudz atvērtāks dzīvei, jogai un citam garīgām praksēm.
Un noslēgumā atgriežoties pie piezemētākām tēmām, Prānajama ne tikai ietekmē mūsu fizisko un mentālo ķermeni, bet vēl vairāk, arī garu! Ķermenis, prāts un gars nav trīs atsevišķas lietas, tā ir vienota sistēma, tas ir viens veselums! To teica Bihāras skolas dibinātājs un mans lielākais iedvesmotājs Swami Satyananda – apskaidrotais jogs, viens no pirmajiem jogiem, kurš saprata, ka joga nav tikai atsevišķiem izredzētajiem paredzēta slepena mācība. Viņš uzskatīja, ka tai jākļūst pieejamai katram, kas izrāda jebkādu interesi, tai jākļūst par mūsdienu kultūras sastāvdaļu. Šobrīd pasaulē jogu praktizē ap 300 miljoniem cilvēku, pirms aptuveni 60 gadiem, kad viņš sāka savu misiju praktizētaju bija stipri mazāk!
Ieguvumi no regulāras Prānajamas un meditācijas praktizēšanas. 1. laba veselība.
Atslēgas vārdi: prānajama, kas ir pranajama?, prāna, jogas elpošana, elpošanas vingrinājumi, elpas joga, elpa, levitācija, astrālais ķermenis, aura, skābeklis, perfekta veselība.
Discover more from SoHam joga.
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
Average Rating