Sāp kājas meditējot?

Kāpēc meditējot sāp kājas un citas ķermeņa daļas? Risinājumi!

Read Time:4 Minute, 6 Second

Meditējot sāp kājas un ātri nogurst ķermenis!?

Sāpošas kājas un ātri nogurstošs ķermenis ir problēma ar kuru saskaras pilnīgi visi jogas & meditācijas praktizētāji. Tas ir laika un treniņa jautājums. Atgādināšu, – ne velti Hatha jogas secība ir Āsanas un tikai tad Prānajama & meditācija. Tieši šī iemesla dēļ – lai sagatavotu ķermeni un dabūtu to izturīgu, stabilu un sēdēt spējīgu. Ir virkne jogas vingrinājumu un Āsanu, kas palīdz izlocīt kāju un citu ķermeņa daļu muskuļus un locītavas. Tās ir domātas, lai padarītu sēdošās pozas ērtas un stabilas.

 

Ķermeni mēs pieradinām pakāpeniski, sākot ar 5-10 minūtēm pie viena piegājiena, un tad lēnām pieliekam klāt. Jūs varat arī mainīt sēSāp kājas meditējot?došās pozas uz citām ik pa +/-5 minūtēm, vienlaicīgi mainot Prānajamas vai meditācijas prakses. Arī tas ir labs veids kā praktizēt un gūt labumu, vienlaicīgi trenējot fizisko izturību.
Vēl viens ieteikums – pavēro kuras tieši vietas sāp un rada nogurumu – potītes, celis, cirksnis, dibens, kakls, mugura, un tad attiecīgi piemeklē Āsanas vai vingrinājumus ar kuru palīdzību stiprināt šīs locītavas vai ķermeņa vietas. Dažkārt iedziļinoties sāpēs tu konstatēsi, ka nav tik viegli noteikt precīzu tās atrašanās vietu. Var arī sanākt tā, ka patiesībā runa nav par sāpēm, bet par diskomfortu. Jā, sēdēt ar sakrustotām kājām, nav tas pats, kas zvilnēt dīvānā! 🙂
Mazliet ekstrēms piegājiens ir fokusēties uz sāpošajām vietām un mēģināt nosēdēt. Tie, kas ir praktizējuši koncentrēšanās prakses zina, cik pārdabiska piepūle nepieciešamai, lai nofokusētu prātu uz kaut ko vismaz pāris minūtes. Bet te jums ir fokusa punkts – sāpošā vieta, kas jūsu uzmanību un fokusu noturēs bez svārstīšanās – 100% uzmanība, jo kad sāk sāpēt ķermenis, nekas vairs nespēj novērst jūsu uzmanību no diskomforta! Tā sanāk perfekta, bet “sāpoša” koncentrēšanās prakse. Pie kam ar laiku prāts atkal mēģinās aizbēgt no fokusa punkta un kopā ar to arī sāpes.

 

Viens no jogas skolotājiem, kura gudrībām sekoju – Om Swami, kādā no savām grāmatām aprakstīja, kā viņš gāja cauri meditācijai, piedzīvojot nežēlīgi sāpošas kājas, kuras pēc tam vēl ilgu laiku nevarēja pakustināt. Te svarīgi uzsvērt – viņš izdzīvoja! (NO SĀPOŠAJĀM KĀJĀM NEVIENS VĒL NAV ATSTIEPIES). 😇 Tiesa, šis jogs sēdēja pa 10 stundām pie viena piegājiena un vidēji dienā meditācijai pavadīja ap 20 stundām. Tātad arī apskaidroti jogi iziet šim “sāpošo kāju” procesam. No tā nav pasargāts neviens!
No savas pieredzes varu teikt, te ir jāatrod zelta vidusceļš starp pacietību un pašmocīšanos. Jogas nodarbībai nav jākļūst par mazohisma aktu, tomēr, katrreiz kad iesāpas kājas, lēkt no pozas ārā arī nav tas labākais risinājums. Ja vienmēr piekāpsimies prāta iegribām, tad ko darīsim, ja pēkšņi sagribēsies šokolādi? Pārtrauksim meditāciju un dosimies uz saldumu slēptuvi? meditācija iesācējiem
Man tas prasīja daudzus gadus, lai spētu vienā pozā nosēdēt apmēram stundu no vietas. Tomēr sāpes & diskomforts tā vienkārši pats no sevis nepazudīs. Sāpes tiek mazinātas, vai drīzāk tiek padarītas “sagremojamas” ar elpošanas/prānas palīdzību, tās tiek “caurelpotas”.

 

Un te mēs nonākam pie trika, kā pieredzējuši praktizētāji un nopietni jogi spēj nosēdēt līdz 10 stundām no vietas, pārvarot sāpes. Esmu iepriekš daudz stāstījis par 3 ķermeņiem vai dimensijām, ar kurām mēs operējam, vadoties pēc jogas filozofijas – ķermenis-prāna-prāts. Tas arī nozīmē pārslēgties no fiziskā un prānisku un mentālo. Tad, kad jūs pēc ilgas Prānajams & meditācijas treniņa spējat no fiziskā ķermeņa pāriet uz prānisko, tad arī fiziskās sajūtas, tai skaitā sāpēs, diskomforts, nogurums, pazūd, jo šīs sajūtas ir svešas prāniskajam ķermenim. Prāniskais ķermenis nesāp. Kad esi pārslēdzies uz prānisko dimensiju, fiziskās sajūtas izzūd. Te iet runa nevis par kādu mistisku ķermeņu maiņu vai iziešanu no tā un iemiesošanos citā🕴️, bet par apziņas dimensiju padziļināšanu, no rupjākās (fiziskā) uz smalkāku (prāniskā, mentālā).
Katrs no mums, kurš praktizē meditāciju kādu ilgāku laiku ir piedzīvojis vismaz uz īsu mirkli sajūtu, kad ķermenis “izgaist”. Tas arī ir tas brīdis, kad uz pāris sekundēm vai minūtēm esi pārslēdzies uz prānisko vai dziļāko mentālo dimensiju.
Rezumējot, lai nebūtu kā tajā senajā joku dziesmā “sāp man kāja, sāpu es” 😧 ieteicamie risinājumi – sāpošo muskuļu un locītavu vingrināšana un Āsanas, pacietība, pieredze un veselais saprāts.

Te uzskaitīti galvenie sāpošo kāju iemesli:

  1. Ķermenis nav pieradināts sēdēt ar sakrustotām kājām. Iztrūkt nopietna treniņa. Jebko, ko esi apguvis savā dzīvē ir nācis ar ilgu darbu – izglītība, ģimene, mājoklis, reputācija… Kurš teica, ka meditēt var iemācīties ar paātrinājumu?
  2. Pārāk sasprindzinies. Psiholoģiski jau gaidi, ka tūlīt sāks sāpēt.
  3. Sēžampoza nav līdz galam pareizi ieņemta. Atsevišķās pozās ķermenim ir tendence gāzties uz priekšu, tādējādi pārslogojot kājas. Ne velti ideālākā poza ir lotosa poza. Tajā mierīgi var “gulēt” vai nonākt dziļos meditatīvos stāvokļos.
  4. Saspiesta asinsrite kājās, nenotiek pilnvērtīga asiņu cirkulācija. Tātad nepareizi noliktas kājas!
  5. Saspiesta prānas kustība. Tas pats, kas pie 4. punkta.
  6. Dažkārt mēs sāpes jaucam ar diskomfortu. Pavēro un noskaidro!
  7. Iemesls var būt arī psiholoģiska rakstura, kā pretestības forma. Proti, ego nojauš “ziepes”, ko sniedz meditācija. Un tad šīs pretestības var izpausties dažādās formās – slinkums, pārracionalizēšana, miegs, šaubas, slimība un protams arī fiziskas sāpes.
  8. Psiholoģiski, emocionāli vai neirotiski bloki kāju un ķermeņa apakšdaļā.

 

Atslēgas vārdi: meditācija, sāpes, sāpes meditējot, kāju sāpes, diskomforts meditācijā, joga, meditācija latviski, prāna,
Happy
Happy
0 %
Sad
Sad
0 %
Excited
Excited
0 %
Sleepy
Sleepy
0 %
Angry
Angry
0 %
Surprise
Surprise
0 %

Average Rating

5 Star
0%
4 Star
0%
3 Star
0%
2 Star
0%
1 Star
0%

Ko Tu par to saki?