Sāpošas kājas un ātri nogurstošs ķermenis ir problēma, ar kuru saskaras pilnīgi visi jogas & meditācijas praktizētāji. Tas ir vesela ķermeņa, pieredzes un pierašanas jautājums. Mūsu kultūrā nav bijis raksturīgs sēdēt ar sakrustotām kājām, tas mums pamazāk jāapgūst un jāpieradina ķermenis sēdēt meditatīvā pozā. Atgādināšu – ne velti Hatha jogas secība ir Āsanas un tikai tad Prānajama & meditācija. Tieši šī iemesla dēļ – lai sagatavotu ķermeni un dabūtu to izturīgu, stabilu un sēdēt spējīgu. Ir virkne jogas vingrinājumu un Āsanu, kas palīdz izlocīt kāju un citu ķermeņa daļu muskuļus un locītavas. Jogāsanas ir domātas, lai padarītu sēdošās pozas ērtas un stabilas.
Te jāpiezīmē, ka vislabākā Āsana meditācijai ir lotosa poza, tieši tādēļ, ka ķermenis tiek turēts pilnīgā līdzsvarā. Citās pozās mēs gāžamies uz priekšu, vai atpakaļ, sāniem, un tas rezultējas sāpošās kājās, stilbos, ceļos, potītes, mugurā, rokās…. Bet iesākumā varam sēdēt arī ar vienkārši sakrustotām kājām Sukshasanā vai puslotosā.
Sāp man kāja, sāpu es
Ķermeni mēs pieradinām pakāpeniski, sākot ar 5-10 minūtēm vienā pozā, pie viena piegājiena, un tad lēnām pieliekam klāt. Jūs varat arī mainīt pozas ik pa +/- 10 minūtēm, vienlaicīgi mainot Prānajamas vai meditācijas prakses. Arī tas ir labs veids kā praktizēt un gūt labumu, vienlaicīgi trenējot fizisko izturību, un mazinot sāpju radīto uzmanības distrakciju. Katru reizi nedaudz pagarinot sēdēšanas ilgumu, lai mums notiek pakāpenisks progress.
Vēl viens ieteikums – pavēro, kurās vietās sāp un rodas nogurums vai tirpums – potītē, celī, gurnā, cirksnī, sēžamvietā, kaklā, mugura, un tad attiecīgi piemeklē Āsanas vai vingrinājumus, ar kuru palīdzību stiprināt šīs locītavas vai ķermeņa vietas. Ar šo mēs nodarbojamies mūsu 6DIENAS RĪTA JOGAS nodarbībās.
Dažkārt iedziļinoties sāpēs tu konstatēsi, ka nav tik viegli noteikt precīzu tās atrašanās vietu. Var arī sanākt tā, ka patiesībā runa nav par sāpēm, bet par diskomfortu. Jā, sēdēt ar sakrustotām kājām, nav tas pats, kas zvilnēt dīvānā!
Mazliet ekstrēms piegājiens ir fokusēties uz sāpošajām vietām un mēģināt nosēdēt. Tie, kas ir praktizējuši koncentrēšanās prakses zina, cik pārdabiska piepūle nepieciešamai, lai nofokusētu prātu uz kaut ko vismaz pāris minūtes. Bet te jums ir fokusa punkts – sāpošā vieta, kas jūsu uzmanību un fokusu noturēs bez svārstīšanās – 100% uzmanība, jo kad kāda vieta ķermenī sāp, nekas vairs nespēj novērst jūsu uzmanību no diskomforta! Tā sanāk perfekta, bet “sāpoša” koncentrēšanās prakse. 🙂 Pie kam ar laiku prāts atkal mēģinās aizbēgt no fokusa punkta un kopā ar to iespējams arī piemirsīsies par sāpēm!
Sāpju caurelpošana
Viens no jogas skolotājiem, kura gudrībām sekoju – Om Svami, kādā no savām grāmatām aprakstīja, kā viņš gāja cauri meditācijai, piedzīvojot nežēlīgi sāpošas kājas, kuras pēc tam vēl ilgu laiku nevarēja pakustināt. Te svarīgi uzsvērt – viņš izdzīvoja! (NO SĀPOŠAJĀM KĀJĀM NEVIENS VĒL NAV ATSTIEPIES). Tiesa, šis jogs sēdēja pa 2 – 10 stundām pie viena piegājiena un vidēji dienā meditācijai pavadīja ap 20 stundām. Tātad arī apskaidroti jogi iziet šim “sāpošo kāju” procesam. No tā nav pasargāts neviens! Diemžēl! 🙂
No savas pieredzes varu teikt, te ir jāatrod zelta vidusceļš starp pacietību un pašmocīšanos. Jogas nodarbībai nav jākļūst par mazohisma aktu, tomēr, katrreiz kad iesāpas kājas lēkt no pozas ārā arī nav tas labākais risinājums. Ja vienmēr piekāpsimies prāta iegribām, tad ko darīsim, ja pēkšņi sagribēsies šokolādi? Pārtrauksim meditāciju un dosimies uz saldumu slēptuvi?
Man tas prasīja daudzus gadus, lai spētu vienā pozā nosēdēt apmēram stundu no vietas. Tomēr sāpes & diskomforts tā vienkārši pats no sevis nepazudīs. Sāpes tiek mazinātas, vai drīzāk tiek padarītas “sagremojamas” ar elpošanas/prānas palīdzību, tās tiek “caurelpotas“. Proti, ja tev sāp cirksnis vai celis, tad apzinies šo vietu un virzi uzmanību, iztēlojoties, ka ieelpa notiek caur sāpošo vietu – ieelpa cauri celim/cirksnim un izelpa caur šo pašu vietu. Ja pievienosi klāt prānas vizualizāciju baltas gaismas veidā, tad tas vēl vairāk palīdzēs mazināt sāpes. Sāpes ir enerģija, tā mainās. Protams, sāpes neizzudīs, bet mēs varam tās mazināt un aprast ar to radīto diskomfortu.
Mūsu 3 ķermeņa apvalki
Un te mēs nonākam pie trika, kā pieredzējuši praktizētāji un nopietni jogi spēj nosēdēt daudzas stundas no vietas, pārvarot sāpes. Esmu iepriekš daudz stāstījis par 3 ķermeņiem vai dimensijām, ar kurām mēs operējam, vadoties pēc jogas filozofijas – ķermenis-prāna-prāts. Tas arī nozīmē pārslēgties no fiziskā uz prānisku un uz mentālo. Tad, kad jūs pēc ilgas Prānajams & meditācijas treniņa spējat no fiziskā ķermeņa pāriet uz prānisko, tad arī fiziskās sajūtas, tai skaitā sāpēs, diskomforts, nogurums pazūd vai vismaz samazinās, jo šīs sajūtas ir svešas prāniskajam ķermenim. Prāniskais ķermenis nesāp. Kad esi pārslēdzies uz prānisko dimensiju, fiziskās sajūtas mazinās, tas aizvien saglabājas, bet kaut kur tālumā, kā fona “troksnis”. Šo sajūtu labi pazīt joga Nidras praktizētāji. Te iet runa nevis par kādu mistisku ķermeņu maiņu vai iziešanu no tā un iemiesošanos citā, 🕴️ bet par apziņas dimensiju padziļināšanu, no rupjākās (fiziskā) uz smalkāku (prāniskā). Vienkāršā valodā runājot, mēs aizmirstam par ķermeni, kad esam nonākuši dziļākā meditācijas stāvoklī.
Katrs no mums, kurš praktizē meditāciju jau kādu ilgāku laiku, ir piedzīvojis vismaz uz īsu mirkli sajūtu, kad ķermenis “izgaist”. Tas arī ir tas brīdis, kad uz pāris sekundēm vai minūtēm esi pārslēdzies uz prānisko vai dziļāko mentālo dimensiju.
Rezumējot, lai nebūtu kā tajā senajā joku dziesmā “sāp man kāja, sāpu es” 😧 ieteicamie risinājumi – sāpošo muskuļu un locītavu vingrināšana un Āsanas, pacietība, pieredze un sāpju caurelpošana.
Noslēgumā uzskaitīšu galvenos sāpošo kāju un citu ķermeņa daļu iemeslus:
Ķermenis nav pieradināts sēdēt ar sakrustotām kājām. Iztrūkt nopietna treniņa. Jebko, ko esi apguvis savā dzīvē, ir nācis ar ilgu darbu – izglītība, ģimene, mājoklis, reputācija… Kurš teica, ka meditēt var iemācīties ar paātrinājumu?
Pārāk sasprindzinies. Psiholoģiski jau gaidi, ka tūlīt sāks sāpēt. Atslābinies!
Ķermeniski traucējumi, traumas, fiziski defekti.
Sēžampoza nav līdz galam pareizi ieņemta. Atsevišķās pozās ķermenim ir tendence gāzties uz priekšu, tādējādi pārslogojot kājas. Ne velti ideālākā poza ir lotosa poza, tajā mierīgi var “gulēt” vai nonākt dziļos meditatīvos stāvokļos.
Saspiesta prānas kustība. Tas pats, kas pie 4. punkta.
Dažkārt mēs sāpes jaucam ar diskomfortu. Pavēro un noskaidro!
Iemesls var būt arī psiholoģiska rakstura, kā pretestības forma. Proti, “rupjais vai neapzinātais prāts” nojauš “ziepes”, ko sniedz meditācija. Un tad šīs pretestības var izpausties dažādās formās – slinkums, pārracionalizēšana, miegs, šaubas, slimība un protams arī fiziskas sāpes.
Mantras. #1 Navarna Mantra. Šī ir viena no iedarbīgākajām dievietes Durgas mantrām. Mantra, kurai ir ļoti liels garīgais potenciāls un vienlaicīgi tā mantrotājam var pilnība...
Redzamā un neredzamā pasaule. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā dominē materiālais, tas ir - redzamais, fiziskais, sataustāmais. Bet tas ir samērā ierobežots skatījums uz pasauli, jo...
Prānājāmas māksla. #5 Bhastrika jeb “uguns elpa” Laiks jūs iepazīstināt ar visspēcīgāko un iedarbīgāko Prānajamas tehniku – Bhastrika jeb “Uguns elpu”. Prakse ir tik intensīva...
Jogas gudrības ikdienai. Dabas atbalsts meditācijai. Meditēt nav nekas tāds, kas mums padotos uzreiz, tas nu ir fakts. Nevaram atrast laiku, vietu, atbilstoši noskaņoties, bet...
Prānājāmas. #4 Ujjayi jeb “okeāna elpa” Ujjayi jeb “okeāna elpa” ir vēl viena nopietna Prānajamas un Krija jogas prakse. “Okeāna” jeb “ledus elpa” kā jau...
Average Rating