Read Time:3 Minute, 19 Second

Kāpēc meditācijas laikā svarīgi saglabāt nekustīgu ķermeni?

meditācijas pozas Lai mēs sasniegtu īstu meditācijas pieredzi, mums ir jāiziet cauri veselai virknei sagatavošanās etapu. Meditācija nenotiek tā uzreiz, uz sitienu, – tas ir īpašs prāta un apziņas stāvoklis, un ceļš sākas ar mūsu ķermeni.
Tāpēc katras meditācijas sesijas sākumā pirmā lieta, kam mēs pievēršam vērību ir ķermeņa poza. Mēs iekārtojamies ērti, parasti ar sakrustotām kājām vai savienotiem ceļgaliem kādā no Jogāsanām. Ja kājas būs ērti novietotas un pieradinātas sēdēšanai, tad tas jau būs labs sākums.

Fiksēšana

Tālāk mēs iztaisnojam muguru un noskanējām ķermeni, novietojam rokas uz ceļgaliem vai klēpī vai kādā no Mudrām. Tieši tā paša iemesla dēļ – lai rokas tāpat kā kājas netiktu bez vajadzības kustinātas, tās ir fiksētas nekustīgā žestā – Mudrā. Arī acis tiek fiksētas, jo tām ir tendence kustēties pat pie aizvērtiem plakstiņiem! Tam mums domāta Shambhavi Mudra – kad skatāmies uz pieri vai punktu starp uzacīm. Tā acis tiek fiksētas un padarītas nekustīgas. Visām šīm Mudrām ir ļoti būtiska nozīme – mēs ar ķermeņa nekustīgumu lēnām pieradinām arī prātu un domas “nekustēties”, un tas ir gaužām būtiski meditācijas apgūšanas procesā! Mēs lēnām aprimstam, kļūstam neaktīvi un sēžam nekustīgi. Kad tas pa īstam notiek, tad arī domu straujā kustība aprimst un galvā iestājas zināms klusums. Tas ir vēstnesis, ka meditācijas stāvoklis tuvojas!

Domu viļņošanās

Tālāk saglabājot nekustīgumu pozā, prāts zaudē interesi par to – ķermenis it kā izgaist! Ja tas nenotiek, tad daļa apziņas visu laiku būs vērsta uz to, uz diskomfortu kājās vai mugurā un mēs atsāksim kustēties. Ja mēs ļausim kustībai atsākties, kaut vai nevainīgi pakasot ausi, roku vai pēdu vai pielabojot frizūru, tad viss – pēc mirkļa jau mēs gribēsim pakustināt citu ķermeņa daļu, vai izlaist kājas, uzraut pieri… un ar šo kustību sēriju, arī prāta aktivitāte atsākies pilnā sparā. Tas līdzīgi kā ar nekustīgu ūdens virsmu. Ja dīķī tiek iemest olis, tad uz ūdens virsmas sākas viļņošanās un kādu laiku tā turpināsies, līdz viļņi pakāpeniski aprims. Tas pats notiek ar domu kustību. Kustība ķermenī rada domu kustību prātā un otrādi. Tāpēc ir tik svarīgi nekustēties meditācijas laikā. Tad nekustīgums pakāpeniski absorbē arī prātu, domas, sajūtas un emocijas. Tas savukārt palīdz saglabāt koncentrēšanos un uzmanību uz praksi.

Diskomforta slieksnis

Ķermenis un prāts ir ļoti ciešā kontaktā. Ne velti mums no medicīnas ir zināms termins psihosomātika jeb prāta izraisīti veselības traucējumi. Var būt arī otrādi, kad ķermenis rada mentālu saspringumu, kaut vai tās pašas sāpošās kājas vai diskomforts mugurā meditācijas sesijas laikā. Tiklīdz tā notiek, tā arī prāts kļūst nemierīgs un mūsos parādās vēlme izlaist kājas, piekārtot muguru, citiem vārdiem sakot, atsākas kustība. No sākuma tas ir pilnīgi okej, bet pamazām, lai meditācija progresētu mums jāiemācas celt sāpju/diskomforta slieksnis, lai varam ilgāk nosēdēt bez kustības, saglabājot vērojošu un neitrālu apziņas stāvokli. Kaut vai par pāris sekundēm dienā pagarinot sāpju slieksni, līdz varam nosēdēt nekustīgi pusstundu vai pat ilgāk!

Smalkais ķermenis

Tas, kas notiek mūsu fiziskajā formā, atbalsojas mūsu smalkajā jeb enerģijas veidolā. Šeit arī notiek kustība, prāna pārvietojas lielā ātrumā dažādos virzienos. Bet lai aizsniegtos līdz meditācijas dziļumiem, arī prānas vai enerģijas kustībai ķermenī jānorimst, un to nevar izdarīt tik viegli, kā ar fizisko ķermeni, jo smalko mēs īsti labi neapzināmies un nepārvaldām. Te mums galvenais instruments ir elpa. Ar mierīgu elpu mēs ietekmējam prānu, un tā lēnām sāk aprimt un koncentrēties prāniskajos centros – čakrās. Tas ir brīdis, kad varam sajust un iepazīt čakru kustību savā ķermenī. Tās parasti pulsē, vibrē vai griežas uz riņķi. Ar relaksētu uzmanību un koncentrētu prātu šo iespējams pieredzēt.

Tālāk, kad enerģija ir koncentrējusies čakrās, tad aktivizējas centrālais mugurkaula kanāls – Sushumna. Tad varam sajust mugurkaula apvidū enerģijas plūsmu. Ja tiekam tik tālu, tad meditācija no smagas kāpšanas kalnā pārtop vieglā pastaigā pa pļavu, un mēs plūstam arvien dziļāk savā iekšējā pasaulē.

Tāpēc viss sākas ar nekustīgumu, stabilitāti un ērtumu ķermenī. Tad tas pāriet uz elpu, prānu, domām, prātu un apziņu. Un tikai tad sākas īsta meditācijas pieredze.

kā iemācīties meditēt, ar ko sākas meditācija, nekustīgums, lotosa poza, meditācijas poza, kā sēdēt meditācijas pozā, mudras, nekustīgums, domu apturēšana, prāta klusums,