Read Time:6 Minute, 55 Second

Ko darīt ar neapturamo domu plūsmu meditācijas laikā?

Ar intensīvu prāta aktivitāti saskaras jebkurš meditācijas praktizētājs – gan jauns, gan pieredzējis. Tiklīdz kā esi iesēdies pozā, tā domas sāk griezties kā tāds vāveres rats. Dienas notikumi, nepadarītie darbi, rītdienas plāni, problēmas, senas vai ne tik senas atmiņas, idejas, sajūtas, emocijas … sarakstu varam turpināt bezgalīgi, jūs jau ziniet paši! Pamanīt šo prāta dabu ir labs sākums ceļā uz meditatīvu stāvokli, jo ir arī cilvēki, kas nemaz nepamana, ka prāts visu laiku “riņķo”!

domas meditācijas laikā Ko tad iesākt ar mūsu nemierīgo prātu? Un vai vispār prāts var kļūt mierīgs uz mūsu nemierīgā dzīves fona? Te mums jāprecizē, ko mēs saprotam ar vārdu prāts. Tas ir pārāk plašs jēdziens, jo savā būtībā “viss ir prāts”, visu, ko tu uztver, ir caur prātu, tāpēc šajā rakstā mēs aprobežosimies ar “parasto”, racionālo jeb vienkārši “domājošo prātu”. Kā zināms, prātam ir arī citas dimensijas – intelekts, intuīcija, radošums, sirds(prāts)…

Izkaisītā uzmanība

Nav nevienam noslēpums, ka mūsu prāts ir ļoti neviengabalains – uzmanība ir izkaisīta uz visām pusēm, mēs esam pieraduši darīt 100 lietas vienlaicīgi: strādāt + klausīties mūziku + čekot telefonu + ēst + lasīt + sarunāties + …. Visi šie procesi sadala uzmanību. Tas ir tieši pretējs process tam, ko sagaidām no prāta meditācijas laikā – ka tas būs kluss, fokusēts un neskraidīs apkārt. Kā tad, sapņo vien! 🙂 KĀDU MĒS PRĀTU UN DOMU PROCESU UZTURAM IKDIENAS DZĪVĒ, TĀDS TAS ARĪ IR JOGAS UN MEDITĀCIJAS SESIJAS LAIKĀ!

Tad ko īsti varam iesākt šajā šķietami bezcerīgajā situācijā?

No sākuma mēs iemācāmies atslābināt ķermeni. Tas jau ir nopietns izaicinājums. Tikai tad, kad relaksācija ir iestājusies ķermenī, mēs varam iet tālāk un virzīties prāta nomierināšanas virzienā. Tad mums ir jāiziet cauri introversijai, un tad arī koncentrēšanās prasmju apgūšanai. Tikai pēc tam sākas meditācija. Atceries, ka 8 pakāpju Radža jogas hierarhijā meditācija ir 7. pakāpiens, ko jogā dēvē par Dhyana, ķīnieši par Čaņ, bet dzenbudisti par Zen. Ielēkt uzreiz 7. līmenī nebūs ne viegli, ne arī iespējams, tāpēc procesam jāiet cauri pakāpeniski.

Tad kā iemācīties relaksēties un apklusināt domu plūsmu? Te ir vairāki piegājieni.

Jogas Āsanu piegājiens. Praktizēt jogāsanas, līdz mūsu ķermenī iestājas līdzsvars, miers un viegls pagurums. Arī prāts sekos šai tendencei. Ne velti visas pareizi būvētas jogāsanas nodarbības noslēdzas ar meditācijas-relaksācijas daļu.
Prānājāmas piegājiens. Prānājāmu mēs varam saukt par apzināto elpošanas tehniku. Elpa ietekmē mūsu ķermeni, prātu, enerģijas, emocijas. Tas ir labs sākums, lai mēs iemācītos justies relaksēti, atslābināti, mierīgi. Ir ļoti daudzas PRĀNĀJĀMAS TEHNIKAS, KURAS NE TIKA NOMIERINA ĶERMENI, STIPRINA ENERĢIJAS UN APKLUSINA PRĀTU, BET BURTISKI TELEPORTĒ MŪS MEDITATĪVĀ STĀVOKLĪ.
Dharana jeb koncentrēšanās piegājiens. Ir iedarbīgs, bet teju vai nepaceļams “projekts”. Jau raksta sākumā pieminēju mūsu izkaisīto uzmanību. Koncentrēšanās spēja parāda, cik ilgi vari noturēt prātu pie viena procesa vai uzmanības punkta, vai tas būtu kāds objekts, attēls, mūzika vai skaņa, mantra vai doma. Jā, interesanta grāmata, Netflix filma, aizraujošs hobijs – šie procesi spēj noturēt uzmanību. Bet vai koncentrēšanās spēja ir tik pat noturīga sēžot ar aizvērtām acīm, “nesaņemot kairinājumus no ārpasaules”? Pie mūsdienu tempa šis ceļš uz meditāciju ir praktiski nesasniedzams. Tādēļ ir izdomāti citi apvedceļi, ko darīt ar šo “reaktīvo” prātu.
Un viens šāds piegājiens ir Krija joga. Krija jogas ir dažādas, bet pamatdoma ir – ja jau prātam tik ļoti patīk rauties uz visām debespusēm, tad ņemsim šo prāta tendenci vērā un liksim šo neizmantoto potenciālu lietā, gluži kā ar vēja ģeneratoru vēju pārvēršam elektrībā. Piemēram, nodarbinot prātu ar dažādiem uzdevumiem. To sauc par prāta “piesiešanu”, tas ir Krija jogas piegājiens. Prāts-apziņa un prāna-enerģija ar uzmanības un vizualizācijas palīdzību tiek rotēta pa ķermeni, dažādām tā vietām noteiktu “pasāžu” ietvaros, un tā neskaitāmi daudz reižu, līdz prātam apnīk lēkāt apkārt, un tas paliek “mierīgs un paklausīgs”. Šī arī ir salīdzinoši grūta metode, kas prasa regularitāti un salīdzinoši lielu laika ieguldījumu.
Vedantas piegājiens. Šī varētu būt vispieejamākā un salīdzinoši interesanta metode. Atliek tikai vērot prātu un saprast, ka tas visu laiku ir kustībā, tas visu laiku mainās, mainās domas, sajūtas, idejas, emocijas… Tas nav noturīgs un nemainīgs, bet ir kaut kas, kas to visu apzinās, šo prāta, domu kustību, kaut kas, kas nav mainīgs, kas ir nemainīgs visu laiku. Tā ir apziņa! Līdz ar to prāta “troksni” vismaz meditācijas sesijas laikā varam ignorēt un uztvert par nebūtisku, lai ko arī tas censtos mums pavēstīt! Protams, lai saprastu šo Vedantas piegājienu, mums ir jāsaprot, ka mēs neesam ne ķermenis, ne prāts, bet kas daudz lielāks un plašāks! Un tas jau ir izaicinājums, vai ne? 🙂
Tantriskais piegājiens, vienkārši vērojot domu plūsmu ar apziņas palīdzību. Jā, tas nav nemaz tik vienkārši. Šo metodi radīja tantras un jogas dižprāts Svami Satjananda, tas pats pārcilvēks, kurš dāvāja mums Nidras jogu. Prakse Antar Mouna jeb iekšējais prāta klusums ir viņa radīta prakse, kas sastāv no vairākiem posmiem, un pamatdoma ir ļaut prātam domāt, mums atliek tikai šo procesu uzmanīgi vērot un apzināties. Pakāpeniski, kad prāts ir “izdomājis”, ar speciālām tehnikām mēs to lēnām “ielokam” vajadzīgajā virzienā un nonākam bezdomu vai drīzāk “aiz domu” stāvoklī. Domas turpinās skraidīt, bet tās izgaisīs kaut kur fonā un kļūs gaužām nesvarīgas!
Kundalinī jogas piegājiens. Arī tantriska metode, jo viss, kas saistīts ar Kundalinī jogu nāk no tantras. Kā zināms, patreiz mūsos šis noslēpumainais spēks guļ nekustīgs, neaizsniedzams. Mēs pat varētu teikt – Kundalinī atrodas pilnīgi koncentrētā stāvoklī, tādā, ka tas nav izkustināms bez speciālu jogas prakšu palīdzības. Bet kad Kundalinī paliek aktīvs, speciālu prakšu ietekmē, tad mūsu ķermenī un prātā tas izpaudīsies kā 100% koncentrēta uzmanība, pilnīgs fokuss. Tas ir pussolis no īsta meditācijas stāvokļa!
Budisma vai drīzāk Budas piegājiens. Kā zināms Buda nebija budists, bet gan klejojošs jogs, nu vismaz ar jogas metodēm – meditāciju viņš nonāca tur, kur mēs meditētāji sapņojam nākt – pie skaidrības pilnīgas! Bet, izrādās, ka kungs Buda arī ir meklējis ceļus, kā strādāt ar “savvaļas mērkaķi”, kurš mitinās galvaskausā, un viena no praksēm, kuru viņš pats radīja, sauc Anapanasati, kas tulkojams kā ieelpas-izelpas apzināšanās. Tā ir tehnika, kura sākas ar elpas vērošanu, pāriet prāta un emociju/jūtu vērošanā un apzināšanā, un noslēdzas, iepazīstot un saprotot mūsu pašu dabu, patiesību – to ko budisti dēvē par Dharmu.

Šīs prakses ietvaros, ejot cauri prāta vērošanai, viņš iesaka 2 metodes nemierīga prāta problēmas novēršanai. Tā kā prāts, ja neatrodas tagadnē un nav klātesošs, tas ir vainu atgriezies pagātnē, atceroties dažādus izbijušus notikumus, vai ir aizsteidzies uz nākotni, plānojot rītdienas dienaskārtību. Viena metode ir izmantot gribasspēku. Ar gribasspēka palīdzību, iegalvot sev, ka iemācīties meditēt ir iespējams un vajag tikai gribēt un, protams, pacietīgi strādāt. Otra – racionalizēšana, kad mēs ar loģikas palīdzību saprotam, ka neskaitāmi daudz cilvēku, ne tikai Buda, ir iemācījušies nomierināt un apklusināt prātu, nonākot dziļos meditatīvos stāvokļos. Ja citi cilvēki to var, kādēļ gan es ne? Esmu taču tāds pats cilvēks kā citi!

Rezumējot, darbam ar domu plūsmu ir dažādas metodes, atliek tikai izmēģināt un atrast savu piegājienu, pie kura pieturēties un praktizēt. Te daži saprotami un viegli pielietojami ieteikumi domu procesa slāpēšanai:

Centies nepieradināt prātu pie 100 lietu darīšanas vienlaicīgi. Ja ēd, tad ēd, ja sarunājies, tad sarunājies; ja klausies mūzika, tad tikai klausies mūziku, utt. Tas nav viegli, zinot, ka mūsu laiks ir ierobežots, bet pieredzējuši meditētāji tieši tā arī dara. Tas vēlāk atvieglos prāta pieklusināšanu un fokusēšanu meditācijas sesijas laikā!
Necenties apturēt domu procesu, necīnies ar prātu, neforsē procesus, tas nestrādās – radīs tieši pretēju efektu. Ļaujies plūsmai un vēro prāta “šovu” distancēti. Te noderēs pacietība un neatlaidība, Budas ieteiktais gribasspēks.
Pieej procesam pakāpeniski un sistemātiski, pa drusciņai, teiksim 5-10 minūtes dienā veltot relaksācijas-meditācijas procesam, savu iespēju robežas. Tad pakāpeniski palielini minūtes un kopējo sesijas laiku.
Laba metode prāta iztukšošanai ir skaitīt Mantras, ja ir zināšanas par šo jogas metodi. Ja nav, tad var domās sekot līdzi elpas procesam un mentāli atkārtot ieelpa/izelpa…ieelpa/izelpa…ieelpa/izelpa….
Meditācijas sesiju sāc ar pilnīgi vai daļēji tukšu vēderu, izslēdz telefonu un uzliec uz durvīm uzrakstu “LŪDZU NETRAUCĒ, ES STRĀDĀJU! GARĪGI!” 🙂

P.S. Maza ziņa tiem, kuri izmēģinājuši dažādas meditācijas prakses un skolas un aizvien vēl nav atraduši savu īsto ceļu, vai vienkārši tiem, kas vēlas pamēģināt elpas meditāciju! Aicinām jūs uz SoHam Prānājāmas apgūšanas skola rīkoto iknedēļas elpošanas meditāciju nodarbību grupu @ Zoom. Otrdienās, 9:00 no rīta!

Piesakies, aizpildot dalībnieka anketu: ANKETA

Piedzīvo elpas uzburto maģiju un meditatīvo stāvokli arī Tu!

Prānājāmas un meditācijas nodarbības grupā. No 2023. gada.

MEDITĀCIJA, kā apklusināt domas, mierīgs prāts, prānājama, meditācijas nodarbības, ATSLĀBINĀŠANĀS, jogas kursi, netflix, krija joga, domu process, budisms, gribasspēks, uzmanības trenēšana, uzmanība, koncentrēšanās spējas