Šis būs stāsts par jogu, skolotājiem un mani.
Te būs neliels stāstījums par jogu un mani. Domāju, ka stādīt sevi priekšā būtu tikai pieklājīgi un loģiski, tad nu tas brīdis ir klāt! Pieejama īsā un garā versija.
Īsā versija
Te daži svarīgi fakti īsumā:
Vārds: Alekss Hercbergs
Vecums: 46
Ģimenes stāvoklis: precējies, 3 bērni.
Atrašanās vieta: Aveņu iela, Piņķi, Mārupe.
Naudas pelnīšana: Skaņa un mūzika. Menedžēju nelielu apskaņošanas un sinhronās tulkošanas nodrošināšanas apvienību.
Izglītība: Nepabeigta maģistratūra kultūras menedžmentā @ LKA. Bakalaurs uzņēmējdarbības vadībā.
Joga prakses: Krija joga, Prānajama, Prana Vidya, Āsanas, Mantra joga. Vidēji 3-4 stundas dienā.
Nozīmīgākās apmācības un retrīti:
- Satipattha Vipassana (10 dienu budisma meditācijas un apzinātības retrīts) Naukšēni, Latvija, 2008., 2009. un 2019. gads.
- Mantra Diksha. Iniciācija Mantra jogā, iniciācijas skolotājs – Swami Nirandžjanananda no Satyananda yoga tradīcijas. Instrukcijas nodeva Swami Anandananda.
- Hatha un Karma jogas apmācības kursi Indija, Bihāras joga skolā no 20. līdz 28. septembrim, 2023. gads. Saņemts sertifikāts.
- Kriya yoga international Krija jogas retrīts Talsi, Latvija, septembris, 2021. gads. Iniciācija Krija jogā – iniciēja Svami Mangalananda Giri.
- International Sivanada yoga Vedanta center TTC (jogas skolotāju apmācība (daļēji)), Lietuva, jūlijs, 2022.
- Satyananda yoga Academy Europe – kursi “Satjananda Joga pozitīvai dzīves izpausmei”, tiešsaistes seminārs, septembris, 2022.
Intereses: klusums un skaņa 🙂
Garā versija. Stāstījums par jogu un skolotājiem manā dzīvē
Joga man ir dzīvesveids un daļa no garīgās prakses – dalīties zināšanās un pieredzē. Es neesmu “influenceris”, drīzāk iedvesmotājs. Iedvesmotājam uzsvars ir uz saturu, ideju, misiju. Tā pakāpeniski mācos iedvesmot cilvēkus praktizēt jogu, – prakses, kuras var sniegt jums daudz labu sajūtu, labu veselību, gaišu un skaidru prāta stāvokli, evolūciju un pat garīgu transformāciju. Tas tā patiešām notiek, ja ir vajadzīgā degsme, ticība un neatlaidība – to visu esmu pārbaudījis uz savas ādas!
Bērnība
Gan jau katram no jums ir palikusi atmiņā kāda epizode no bērnudārza, kad audzinātajā uzdeva jautājumu – “par ko tad tu gribi kļūt, kad izaugsi liels”? Vismaz CCCP laikā tā bija ierasta prakse. Atceros, ka dārziņa biedri parasti minēja: lidotājs, kuģa kapteinis, šoferis… viss šitais stāsts. Bet man nez kāpēc izspruka – karatists! Audzinātāja atcirta, ka tā nav nekāda profesija, un ieteica izdomāt īstu arodu… kārtībai jābūt, nekāda pašdarbība, dzīvojām taču Padomju Latvijā! 🙂
Tagad, kad šo epizodi atceros, saprotu nedaudz labāk, ko tad mana bērna dvēsele toreiz pavēstīja. Tad neviens nezināja, kas tā tāda joga vai meditācija ir, šo disciplīnu praktiski nebija. Bet bija Austrumu cīņas, un Austrumu cīņas un Austrumu kultūra ir saistītas.
Tā kādu laiku skolas gados trenējos U-šu, tā to cīņu sauca, un tā bija mana pirmā saskarsme ar elpošanas vingrinājumiem. Šajā disciplīnā sitieni parasti tika izdarīti ar izelpu, pie kam skaļu, gandrīz kā Kapalbhati Prānajamā! 🙂 Cīņas meistars no manis gan nesanāca, bet pirmā saskarsme ar eksotiskām Austrumu disciplīnām un elpas maģiju bija notikusi.
Vēlāk, pagājušā gadsimta beigās vienkārši bez iemesla mēdzu apsēsties ar sakrustotām kājām un raudzīties sev priekšā, citkārt uz durvīm zīmēju trīsstūrus un uz tiem “meditēju”. Tā bija intuitīva pašdarbība, bez skolotājiem, bez grāmatām, bez zināšanām… bet kaut kas iekšēji lika to darīt.
Man jāatzīstas, ka jogai nepievērsos veselības traucējumu dēļ vai modes ietekmē, drīzāk iekšēju ilgu vadīts, – tā bija sena “neapzināti apzināta” sajūta. Piezīmēšu, ka ar brīdi, kad sāku nopietni praktizēt, iekšējās ilgas un sajūta, ka dzīve “iet tukšgaitā”, izgaisa kā nebijusi.
Dipika Ma
Nākamais posms bija ~ 2003. gads, kad strādāju vienā reklāmas aģentūrā, kura toreiz atradās zem VEF tilta. Reiz kolēģi uzaicināja pusdienās uz eksotisku vietu – jogas studiju “Dipika” tur pat blakus. Tas bija pavērsiens! Atceros to sajūtu, atmosfēru, kas tur valdīja, arī ēdiens bija iespaidīgs! Šī spēcīgā pieredze man nelika mieru, līdz kādu dienu saņemos pieteikties uz jogas nodarbībām. Kaut kāds 2004. gada sākums varētu būt, neatceros.
Tā manā dzīvē sākās Hatha jogas studiju stadija skolotājas Dipika Ma vadībā. Praktizēju reizi nedēļā, gadiem. Tas, kas mani noturēja pie režīma bija sajūta pēc nodarbības – mierīga, patīkama un galvenais, izejot pa durvīm, es jutos labāks cilvēks, nekā ienākot! Tiesa, šo “labā cilvēka” sajūtu ātri vien aizgaiņāja ikdienas rutīna, brauciens trolejbusā vai kāda stresaina situācija. 🙂
Dipika Ma – šerpa Sanktpēterburgas izcelsmes krieviete bija un vēl tagad ir apbrīnojama būtne ar neticamu enerģiju! Viņas stāsts ir brīnumains! Piemēram, viņa tagad dzīvo Jūrmalā, ir ap 70 gadus veca, bet vasarā 5:00 Am dodas peldēt pāri Lielupei, mulsinot rīta copētājus! 🙂 Cits viņas stāsts ir saistīts ar misiju, ko viņai uzlika viņas Baba jeb skolotājs, pēc tam, kad bija viņu savā Himalaju alā izārstējis no ļoti bēdīga veselības stāvokļa. Uzdevums bija, ne vairāk un ne mazāk kā uzbūvēt Shivas templi Latvijā!!! Tas arī tika izdarīts. Templis ir nelies, apmēram 2×3 metri, un atrodas Naukšēnos speciālā jogas retrītiem domātā viesu namā “Ievlejas”. Būvniecībā piedalījās arī vietējie zemnieki un kristieši, un jūs jau ziniet kāda latvietim ir attieksme pret visu “svešo”, tomēr viņa to dabūja gatavu! Vēl viņa ir izgājusi klusuma un tumsas retrītu, 30 dienas pavadot slēgtā un pilnīgi tumšā telpā ar minimālu ēšanu, tikai meditējot!
Vēl jāpiezīmē, ka viņas pirmais skolotājs bija viņas pašas dēls – tantrists un rūdīts Hatha jogs. Jogai viņa pievērsās tikai 40 gadu vecumā.
Jā, starp citu, 3 lieliskus Satipatthāna Vipassanas retrītus pieredzēju viņas virsvadībā! Nenovērtējama pieredze un ļoti jūtams atspēriens prakšu intensificēšanai. Kā viņa pati teica un es pilnīgi piekrītu – viens šāds 10 dienu retrīts ir vienlīdzīgs 2 gadu iknedēļas jogas nodarbībām. Jo šajā Vipassanas retrītā, kas ir budisma apzinātības, meditācijas un klusēšanas prakse, mēs meditējām apmēram 12 stundas dienā, protams, ar pārtraukumiem.
Te man jāpiezīmē viena ļoti būtiska nianse – es nekad neesmu jogu mācījies pie jogas skolotājiem, tikai un vienīgi pie jogiem! Tā nu tas ir sanācis, acīmredzot, tāpēc sevi neizjūtu kā jogas pasniedzēju, drīzāk kā jogu! Un te ir liela atšķirība vai jūs jogu apgūstat pie joga vai jogas skolotāja.
200 gadu meditācijas pilnveidošanai
Vispār tam, cik laika jūs atvēlat jogas praksēm ir ļoti būtiska nozīme. Iemācīties meditēt ir tā pat kā iemācīties spēlēt klavieres vai tenisu vai jebko citu. Ļoti daudz stundas ir jāpavada mācoties. Kā raksta Om Swami, lai sasniegtu perfekciju meditācijā, būs nepieciešamas apmēram 10 000 stundas prakses laika!!! Ja praktizējam reizi nedēļā, tad tie ir nieka 200 gadi! 🙂
Patiesībā nav tik traki, katra stunda, ko jūs pavadāt meditējot “ieskaitās kopējā kontā” un ir noderīga. Šīs stundas krājās, pie kam, atšķirībā no naudas, kuru mēs nevaram paņemt sev līdzi, dodoties citās dimensijās, prāta un prānu treniņš gan ir paņemams un summējas. Šī būs maza ezotēriska atkāpe, bet jums jāsaprot, ka nopietnus dziļumus meditācijā var sasniegt tikai tie cilvēki, kas šo jau ir darījuši iepriekšējās reinkarnācijās. Kā to zināt, vai esi praktizējies iepriekš? Ja tevi piesaista joga, ja tu jūti iekšēju vilkmi, tieksmi, ja tu nepraktizē stila un modes dēļ, bet esi noturīgs praktikants, tad ļoti iespējams, tu jeb tava dvēsele šīs prakses atpazīst. Tas ir tas pats, kas ar talantiem, – talants netiek izkopts vienā dzīvē, tas ir daudzu dzīvju rezultāts! Savādāk visi varētu kļūt par Mesi, Madonnu vai Īlonu Masku! 🙂 Vai Masks iepriekšējā dzīvē arī būvēja elektroauto, kad automobiļu kā tādu nemaz nebija, kāds varētu ironiski pajautāt? Nē, bet ļoti iespējams, ka viņš jau tad bija vizionārs, cilvēks ar skatu uz nākotni, viņš redzēja vai paredzēja lietas, kas būs nepieciešamas cilvēkiem “rītdien”, gluži kā jogs, tikai materiālajā dimensijā, ne garīgajā.
Katram no mums ir kāds talanti, tikai ne visiem izdodas to laicīgi atklāt. Dažkārt tas ir karmas ietekmē – ir jāatstrādā senas karmas pirms ķerties klāt augļiem – tas ir talantiem un izpausties!
Vēl viena maza piezīme, kāpēc tomēr meditēt ir vērts, pat ja iepriekšēja pieredze nav liela? Ar meditācijas palīdzību mēs iepazīstam sevi, un iepazīstot sevi, mēs iepazīstam pasauli un pārējos cilvēkus. Pie kam pa īstam iepazīstam! Tādējādi meditācija uzlabo mūsu dzīves kvalitāti un ne tikai dzīves…
Intensitātes kāpinājums
Atgriežoties pie manas skolotājas vadītajiem Vipassanas retrītiem, pēc tiem kaut kas manī mainījās un sajutu, ka esmu izaudzis no Dipikas Ma skolas un ka jādodas tālāk, jāpraktizē pašam daudz intensīvāk. Pirms tam gan bija daudzi mēģinājumi praktizēt mājās, bet tā gāja, kā gāja ar pašdisciplīnu. Jūs jau pēc pašu pieredzes ziniet! 🙂
Tā nolēmu, ka šoreiz vai nu joga pa īstam, vai nu bumbulēšanās turpinās… Pilnīgi nejauši uzgāju vai varbūt pat otrādi – mani atrada grāmata “Prāna un Prānayama”. Grāmata bija tik iedvesmojoša, un ar to sākās īstās un intensīvās jogas periods. 2, tad 3, un tad 4 stundas dienā, ieskaitot brīvdienas. Izlaižot tikai slimības vai ceļojumu gadījumā. Pie šī grafika pieturos arī tagad. Te man jāpiezīmē, ka lai šādu intensitāti uzturētu, jābūt specifiskam dzīves režīmam. Un tāds man vienmēr ir bijis – kad normāli cilvēki strādā, es nestrādāju, kad normāli cilvēki atpūšas, es strādāju. Kaut kā tā! Brīvais laiks atradās. Un kas ir 4 stundas? – tie ir tikai 25% no pieejamā nomoda laika dienā!!! Patiesībā nav liela atšķirība starp 0,5 vai 4 prakses stundām tādā ziņā, ka, ja jūs pakāpeniski izveidojat noturīgu paradumu. Tiklīdz jūs nostabilizējaties, un meditācija kļūst par paradumu, tā tas ir tik pat dabiski, kā ēst, strādāt, gulēt, domāt… ja pārvarat pretestības, tad tas ir viegli!
Vairums Prānajamu biju jau apguvis pie Dipikas, tomēr ne visas un daudzus knifus un sīkumus, kuri nemaz nav sīkumi, pakāpeniski apguvu pateicoties Satjananda jogas skolas materiāliem, grāmatām, apmācību transkriptiem, onlainiem. Diemžēl mans brauciens uz Bihāru 2020 gadā, kas bija jau ieplānots un akceptēts, izpalika kovid pandēmijas ietekmē. Toties pāris gadus vēlāk pilnīgi nejauši sakrita atpūtas ceļojums uz Rimini ar Satyananda joga Itālijas ašrama apmeklējumu un iepazīšanos ar tiešo viņa audzēkni Svami Anandananda. Tā bija neparasta tikšanās, ļoti iedvesmojoša un jāatzīst arī transformējoša, jo pēc šīs tikšanās liels smagums no maniem pleciem tika noņemts attiecība uz to, ka neesmu iniciēts Satjananda jogas līnijā. Svami man izskaidroja, ka pa lielam iniciācija ir domāta cilvēkiem, kuriem pietrūkst pašdisciplīna un motivācija praktizēt intensīvā režīmā. Tā nu ir īpašība, par kuras trūkumu galīgi nevaru sūdzēties. Pie kam iniciācija var notikt arī caur grāmatām!!! vai sarunām, vai vienkāršu tikšanos! Tas viss notiek dimensijās, kurām mūsu racionālais prāts un 5 maņu orgāni patreiz vēl netiek klāt.
No Prānajamas uz Krijām
Vēl varu piezīmēt, pamatā praktizēju dažādas Prānajamas prakses, tā kā diezgan laicīgi sapratu, ka meditācija priekš manis ir pārāk ciets rieksts – apklusināt tik nemierīgu prātu?! Mums cilvēkiem, kuriem dominē gaisa stihija, tas ir teju vai neiespējami. Gaiss ir vējš, – pamēģini vējam iemācīt sēdēt mierā, kur nu vēl meditēt!!! 🙂
Tā nu nākamā pietura pēc Prānajamām, kuras starp citu, lielā mēra palīdzēja darbam ar prātu, nonācu pie Krija jogas, precīzāk – Satyananda Krija jogas, kas atšķirībā no Joganandas līnijas, nav slepena, bet ir pieejama jebkuram interesentam. Atgādināšu, Krija jogā prāta disciplinēšanai netiek pievērsta tik liela uzmanība kā Radža jogā. Tas bija tieši tas, kas vajadzīgs!
Ja Hatha jogā disciplinēts tiek ķermenis, Radža jogā – prāts, Bhakti jogā – sirds un emocijas, Karma jogā – uzvedība un darbība, bet Jnana jogā – intelekts, tad Krija jogā disciplīnas objekts ir pati Prāna un Kundalinī. Tā tiek ģenerēta, kustināta, rotēta un pastiprināta, līdz attiecīgie procesi nervu sistēmā un smadzenēs/prātā paši no sevis sāk notikt. Un tieši to es arī piedzīvoju! Mazs piemērs ir mūsu nodarbības – nekad iepriekš neesmu vēlējies būt jogas skolotājs, tiešām!, mani tas galīgi nesaistīja, es labāk pats savā nodabā praktizēju un daru citas lietas! Viss! Bet nē, Krija joga atver tevī dimensijas, par kurām tu pat nenojauti, atver prātu, sirdi, enerģijas… un, ja enerģijas ir daudz, tad to ieteicams izlikt uz āru lietderīgā veidā! Tagad beidzot varu atzīt – man tiešām patīk vadīt nodarbības un strādāt ar jums (paldies jums liels, ka ļāvāt man pieaugt un atvērties!!!) – cilvēkiem, kuri ir atvērti un nepraktizē ziņkārības un izklaides dēļ.
Dzīve ir pārāk īsa, lai to notriektu izklaidēs! Es nesaku, ka jādzīvo bez izklaidēm, – nē, tā ir arī būtiska, bet joga nav izklaide, joga ir nopietns līdzeklis iekšējai transformācijai. Ja tas netiek saprasts, tad tā ir tikai palocīšanās, pastaipīšanās, pagulēšana Shavasanā, deguna pašņaukšana ar vienu aizspiestu nāsi, un tad vēl pasēdēšana un domāšana ar aizvērtām acīm. Viss! Kāds atnāci, tāds aizgāji! Daba tev nedeva dzīvību tik advancētā ķermenī ar tik advancētu prātu, lai to notriektu psiholoģiskajās drāmās, uzdzīvošanai vai kaislību apmierināšanai! Ja tas tiek saprast, tad visi ceļi ir vaļā un ved uz apskaidrību!
Atzīšos, ka es aizvien vēl nejūtos kā jogas skolotājs, un ir mulsinoši dzirdēt vārdu Guru attiecībā uz sevi. Paldies, bet tas ir pārāk augsts tronis. Esmu drīzāk kā pavadonis vai pārcēlājs; 🙂 patiesībā šis ir par to, ka dalos ar zināšanām, pieredzēm, praksēm, kuras nemaz nav manas, esmu sava skolotāja Satjanandas un citu jogu ideju nesējs un šādā veidā kalpoju saviem iedvesmotājiem, kuri man ir vairāki! Tas nav par mani, par ego (hmm, mazliet jau ir 🙂 ), tas ir par ideju un misiju! Mācīt jums jogu un meditāciju ir mana garīgā Sadhana!
Transformācija
Tā nu par karatistu nekļuvu, bet jogas dzīvesveida dzīvotājs jeb jogs procesā gan esmu kļuvis.
Vēl jāpiezīmē, ka Prānajamas un Krijas ir tiešām transformējošas prakses: ja cilvēks no negatīva, nervoza un nedraudzīga personāža var evolucionēt un transformēties normālā un (gandrīz) pieaugušā būtnē, tad tas ir tā vērts! Daudzi laikabiedri, kas mani pazīst no seniem laikiem, nespēj savilkt kopā manu pagātni ar to, ko nodarbojos tagad! Bet tā ir mūsu visu problēma, ka mēs uzliekam marķējumus, zīmītes cilvēkiem un procesiem – “tas ir tāds ” un “tas ir šitāds”… Tādējādi mēs atceļam apzinātību un legalizējam neapzinātību, jo dzīve, cilvēki, notikumi – viss ir procesā, viss mainās. Kas ir zieds? Vakar tas vēl bija pumpurā, šodien tas ir uzziedējis un mums pretī raugās burvīgas ziedlapas? Tad kas ir roze, cilvēks, dzīve? Tas ir visu laiku mainīgs process, apzinātība nozīmē šim procesam sekot līdzi, “neiesaldējot”, “nemarķējot” cilvēkus, procesus un sevi.
Tā nu pateicoties skolotājiem, jogas un Prānajamas mācībai, esmu nonācis līdz SoHam skolas izveidei, mūsu nodarbībām un stāsta noslēgumam!
ॐॐॐ
Alekss, SoHam joga, krija joga Latvijā, jogs, jogas transformācija, Dipika Ma, Vipassana, Prānajama, jogas retrīti, Akekss Hercbergs, īlons Masks, Alekss Hercbergs, meditācija,
Discover more from SoHam joga.
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
0
0
Average Rating