Read Time:6 Minute, 56 Second

Jnanendriyas – maņu orgāni un to uztveres dimensijas

Pirms kāda laika šajā platformā jūs varējāt lasīt rakstu sēriju par 5 pamatelementiem – Tatvām, kurā apgalvoju, ka visa pasaule ir veidota tikai no 5 elementiem – zemes, ūdens, uguns, gaisa un ākāša. Tā ir jogas, sankijas un arī ājurvēdas taisnība, bet Tantrā šim jautājumam ir pieiets daudz dziļāk, un te mēs saskaramies ar veselām 36 Tatvām! Tagad kārta aplūkot tā dēvētās Jnanendriyas, jeb vienkāršojot – mūsu piecus maņu orgānus un to spējās, kvalitātes. Arī Jnanendriyas ir tatvas jeb pamatelementi, vadoties pēc Tantras filozofijas.

Kad runājam par kvalitātēm, piemēram, redze vai oža, tas nenozīmē tikai mūsu attiecīgo fizisko orgānu, attiecīgi acu un deguna spēju kaut ko ieraudzīt vai saost, bet daudz dziļākas kvalitātes. Kādas? – par to turpmākajās rindās!

Jnanendriyas, maņu orgāni Tātad, mums piemīt 5 maņu orgāni – deguns/oža, mēle/garša, acis/redze, āda jeb rokas/tauste un ausis/dzirde. Ar šīm maņām mēs tveram un izprotam pasauli. Tik tālu skaidrs, bet svarīgā lieta, kas te jāuzsver, raugoties no Tantras skatupunkta, ir tā, ka deguns pats par sevi vēl nenodrošina saošanu, mēle vai mute – garšu, un ausis – dzirdi. Tā ir smalkā ķermeņa spēja, maņa, kvalitāte, kas darbojas caur šo orgānu. Lai šo izskaidrotu, paņemsim par piemēru šādu situāciju: nu jau mums visiem ir piemirsies kovid laiks, bet cilvēki, kas saķēra šo vīrusu, daudzi no viņiem sūdzējās par garšas un arī ožas traucējumiem vai pat pilnīgu šo spēju izzušanu. Bet tai pat laikā ne deguns, ne mēle viņiem nebija izzudusi, pareizi? Tātad maņu orgāns pats par sevi vēl nenodrošina maņu funkcijas. To nodrošina smalkā ķermeņa kvalitāte, Jnanendriya jeb attiecīgā orgāna Tattva – smalkais elements jeb kvalitāte.

So jēdzienu veido divi vārdi – Jnana jeb zināšanas un indriya – orgāns, instruments, spēja – kopā sanāk uztveres, zināšanu jeb vienkārši maņu orgāna spēja.

Tagad aplūkosim visas piecas Jnanendriyas atsevišķi, un lai vēl vairāk padziļinātu un sarežģītu 🙂 tēmu, mēs runāsim ne tikai par šo maņu fizisko dimensiju, bet visām 5 dimensijām kopā. Atceries rakstu par Koshām? Mūsu (atkal jau) 5iem ķermeņiem jeb apvalkiem – fizisko, mentālo, prānisko, intuitīvo un garīgo. Tiesa, pagaidām mēs redzam tikai fizisko dimensiju, prānisko un mentālo tikai daļēji, intuitīvo un garīgo – tikai dziļas meditācijas stāvoklī. Bet neskatoties uz to, aplūkosim visas 5 dimensijas.

Acis/redze – spēja redzēt.

Fiziskajā līmenī tā ir acu spēja redzēt gan tuvumā, gan tālumā. Ja šī funkcija ir traucēta, tad mums ir opcija – brilles. Tik tālu saprotams. Tagad mentālajā līmenī šī maņa mums palīdz redzēt un atšķirt lietas, priekšmetus cilvēkus, veidot mentālus konceptus, piemēra, tas man patīk, tas nē; šis cilvēks ir latvietis, šis induss, šis amerikānis, utt. Šo diferenciāciju nenodrošina acis, bet gan mentālā spēja. Tādējādi šī Jnanendriya nodrošina ne tikai redzi, bet mentāli – atšķirt spēju un spēju veidot konceptus, izpratni par lietam. Bet tas vēl nav viss. Tālāk ir arī prāniskā dimensija, un tajā šī Tattva izpaudīsies spējā raugoties uz cilvēku, redzēt ne tikai viņa fizisko formu, bet arī prānisko, proti, auru, jeb redzēt prānas kustību, ko mēs regulāru piedzīvojam mūsu Prānajamas nodarbībās, tiesa ar aizvērtām acīm jeb drīzāk trešo aci.

Tālāk intuitīvajā līmenī šī maņa izpaudīsies spējā redzes kvalitātei pievienot klāt vēl arī intuīciju, proti, redzēt “cauri” cilvēkiem, viņu teiktajam un darītajam, redzēt patiesību un realitāti aiz maldiem un meliem. Cilvēks var likties ar fizisko aci raugoties jauks un pūkains, bet intuīcijas acs klusībā saka “neuzticies, viltnieks”. Tā ir šīs Tattvas intuitīvās dimensijas izpausme.

Vēl mums paliek pēdējā jeb garīgā dimensija, kurā redzes maņa izpaudīsies spējā ieraudzīt dievišķo, pie kam katrā cilvēkā un būtnē. Pat šaubīgā, korumpētā un melīgā cilvēkā iekšpusē dziļi paslēpusies mīt gaisma jeb dvēsele, to ieraudzīt spēj tikai augsti attīstīti cilvēki – jogi. Tā ir šīs redzes maņas beidzamā, augstākā kvalitāte – spēja ieraudzīt tīro patiesību, gaismu, dvēseli.

Ausis un spēja dzirdēt.

Fiziski auss mums nodrošinās skaņas, trokšņu, mūzikas, balss un citu signālu uztveri. Pie kam mūsu auss ir ierobežota un spēj sadzirdēt tikai starp 20 līdz 20.000 Hz robežā. Suņi, sikspārņi un citi kustoņi dzird aiz šo frekvenču robežām.

Mentālajā līmenī, tas ir līdzīgi, kā ar redzi – šī dziesma man patīk, bet šī nē; šīs skaņa mani tracina, bet šī nomierina. Spēja konceptualizēt un saprast skaņu ir mentālā apvalka kvalitāte.

Prāniskajā dimensijā tā ir spēja dzirdēt klusākas un tālākas skaņas. Tālumā lidojošu biti vai odu, vai savus sirdspukstus un asinsriti, smalkās elpas skaņu .

Intuitīvajā līmenī tā jau ir spēja dzirdēt “iekšējās” jeb smalkās skaņas, astrālā ķermeņa vibrācijas – Nadu un “Kundalinī čūskas” šņākoņu.

Garīgajā dimensijā tā jau ir superspēja dzirdēt un lasīt citu cilvēku domas, un vēl dziļākā līmenī – dzirdēt mantras, tai skaitā Visuma pirmsskaņu AAAUUUMMM.

Mēle un spēja izjust garšu.

Fiziski tā ir spēja sajust ēdienam piemītošās garšas nianses. Mentāli, spēja šīs garšas atšķirt, sašķirot un veidot mentālus konceptus – tas ir salds, tas rūgts, tas bezgaršīgs, utt.

Prāniskajā līmenī – spēja sajust garšu bez reāla ēdiena mutē. Kad mēs iztēlojamies citronu vai zemeni, tad kaut kādā brīdī siekalas un garšas moments nozib mūsu prātā un uz mēles, vai ne?

Vēl dziļāk ejot – intuitīvajā līmenī, praktizējot Krija jogas tehniku Kečari Mudru, kad ar mēles galu mēs pieskaramies aukslējām, vienā brīdi mutē parādās specifiskas garšas, parasti vai nu salda un patīkama, vai rūgtena un nepatīkama. Tās visas ir smalkās šī maņu orgāna kvalitātes.

Un galējā garīgajā dimensijā šis maņu orgāns mums atnesīs svētlaimes un pilnīgas laimes sajūtu. Jogā vārds Rasa nozīmē garšas esenci, pamatu – pašā dziļākajā būtībā tā ir dzīves garša, kas izpaužas pilnīgas svētlaimes formā.

Deguns un oža.

Deguns ir savienots ar spēju saost, bet ne tikai, – otra būtiskā deguna funkcija ir – elpošanas procesa nodrošināšana. Pareizi?

Ejam tālāk, prāniskajā dimensijā tā būs spēja ieelpot un sajust, pat saost prānu. Jā, jā – prānai piemīt savs specifisks aromāts. Pamēģini papraktizēt Prānajamu pāri stundas no vietas, tad tu, iespējams, sapratīsi par ko iet runa.

Mentālajā līmenī – spēja ne tikai saost, bet arī saprast, kas tiek saosts un attiecīgi rīkoties. Mums pat ir teiciens “saost briesmas”. Vai briesmām piemīt aromāts? Nē, bet tā ir mentālā ķermeņa ožas kvalitāte.

Intuitīvajā dimensijā tā ir spēja saost smaržas bez fiziskas izcelsmes, astrālās smaržas. Jā, tādas ir, pa tiešām! Vēl vairāk, visam, kam ir prāna ir arī smarža, tai skaitā gariem un bezķermeņa būtnēm. Droši vien būsi pamanījis, ka suņi mēdz riet bez īpaša iemesla. Ne vienmēr tas ir kaimiņu kaķis, meža lapsa vai šo zvēru radītie trokšņi. Dažkārt pie tevis vienkārši viesojas kāda astrālā būtne ar savu specifisko, tikai suņiem, bet dažkārt arī jogiem pa spēkam saost esošu aromu. 🙂

Garīgajā dimensijā tā ir spēja pacelties virs patīk/nepatīk līmeņa, kas ir visu cilvēku pamatformula, un kuru ļoti precīzi simbolizē deguna spēja saost patīkamu vai izteikti nepatīkamu aromātu. Nonākot Samadhi stāvoklī, joga elpa ir apstājusies, tādējādi arī deguns vairs nefunkcionē ne fiziskajā ne pārējās 3 dimensijās, tikai šajā beidzamajā garīgajā līmenī, nodrošinot visdziļāko meditācijā pieejamo stāvokli.

Āda jeb taustes – sajust spēja.

Fiziski tā ir spēja sajust pieskārienus, sajust savu ādu, zosādu, kasīšanos, niezēšanu.

Mentāli, atkal jau spēja sajust šos pieskārienus un veidot konceptus – tas man patīk, tas man nepatīk; silts, auksts.

Prāniski – spēja sajust caur ādu, sajust kāda cita cilvēka mentālos pieskārienus ar acīm, proti, kāds tevi vēro no malas un tu pēkšņi paskaties. Tā ir prāniskās dimensijas sajustspēja, tā nav fiziska. Jeb arī sievietēm tik raksturīgā spēja nolasīt atmosfēru gaisā, kad kaut kas nav kārtībā.

Intuitīvi – tā ir spēja, ko mēs meditācijā apzīmējam ar jēdzieniem “iegrimšanu sevī” un “ķermeņa sajūtas izzušanu”. Ķermenis un tā sajūta ir izgaisusi. Mums pat nodarbībās ir šāda prakse “ķermeņa izgaisināšana”. Tā ir intuitīvā jeb Vijnanamaya kosha kvalitāte.

Garīgi – šajā dimensijā, āda un ķermenis izgaist, vairs nav robežas starp ES un pasauli. Tas ir stāvoklis, kurā nonāk apskaidroti jogi. Kā saka Sadguru, tu esi tikai ziepju burbulis – gaiss, kas ir tevī iekšā nemaz neatšķiras no gaisa, kas ir ārpus tevis. Kad burbulis pārsprāgst, tā arī notiek, un to arī piedzīvo mūsu būtības smalkākā daļa, to dēvē par apskaidrību, tikai diemžēl 99,9% cilvēku šī apskaidrība tiek piedzīvota vienu īsu mirklīti par vēlu, kad ziepju burbulis jau ir pārsprādzis. Meditācijas un jogas uzdevums ir šo saprast un piedzīvot, saglabājot burbuļa jeb fiziskā ķermeņa formu. To sauc par apgaismību.

Līdzīgi ir ar Karmendriyas jeb darbības orgāniem, arī pieciem – rokas, kājas, mute jeb runas spēja, izvades un dzimumorgāni. Par to lasi zemāk.

Karmendriyas jeb 5 mūsu darbības orgāni

Rakstā izmantoti materiāli no Swami Niranjanananda pat -reizējā Satyananda skolas vadītāja teiktā speciālā jogas skolotāju apmācības retrītā.

Atslēgas vārdi: Jnanendriyas, maņu orgāni, redze, dzirde, oža, smarža, garša, joga, tattvas, smalkais ķermenis, tantra, garīgums, intuīcija, meditācija, apskaidrība