Mentālā veselība

Ieguvumi no regulāras meditācijas 2. Uzlabojas mentālā veselība

Read Time:2 Minute, 12 Second

Turpināsim mūsu rakstu sēriju par 4 būtiskiem ieguvumiem, praktizējot Prānajamas meditāciju. Šoreiz kārta ieguvumam nr. 2. – mentālai veselībai.

Kā mēs labi zinām, stress ir daudzu, teju vai visu slimību pamatā. Novēršot stresu un spriedzi pašā saknē, vai būtiski mazinot tā intensitāti, un to mēs varam paveikt ar regulārām Prānajamas praksēm, varbūtība saslimt jūtami mazināsies. Skaidrs un mierīgs prāts ir kā imunitāte pret saslimšanu. Tas arī īsumā viss par šo punktu.
Jo kas tad ir slimība raugoties no jogas un Austrumu medicīnas skatu punkta? Tā ir prānas/dzīvības spēka trūkums vai pārpilnība konkrētā ķermeņa vai orgāna/u apvidū, citiem vārdiem runājot, ķermeņa enerģētiskais disbalanss. Prānajamas prakses šo problēmu veiksmīgi risina, jo prānas tiek sakārtotas, lai tālāk plūstu pa visu mūsu organismu sistemātiski un bez aizķeršanās, neveidojot vakuumu un sastrēgumu. Tas ir arī Prānajamas pamatuzdevums – ar elpas palīdzību sakārtota enerģētikā sistēma. REGULĀRAS PRĀNAJAMAS PRAKSES SABALANSĒ UN STIPRINA ŠO MŪSU IEKŠĒJO DZĪVĪBAS SPĒKU, SLIMĪBĀM UN VĪRUSIEM NAV NEMAZĀKO CERĪBU “IELAUZTIES SISTĒMĀ”! Ja jums ir pazīstams kāds nopietns jogas praktizētājs, pajautājiet viņam/ai cik bieži un cik ilgi viņš/a slimo!?

Slimība kā mentāla kļūda.

Mentālā veselībaVēl mēs slimību varam definēt kā mentālu kļūdu, un tāda tā arī ir. Ja mēs par kaut ko ilgstoši raizējamies, uztraucamies, tad tas mazina mūsu kopējo enerģijas līmeni un iztukšo. Pretošanās spējas saslimšanai izsīkst. Tas nav nekas jauns, vai ne? Un kas tad ir cēlonis – stresojošs prāts. Kāpēc tas streso? Jo negrib pieņemt realitāti vai arī tieši otrādi izfantazē “realitāti” pa savam. Abas situācijas ir errori. Ja prāts spēj būt mierīgs un meditatīvs, tad līdz šādai situācijai tas jūs neaizvedīs. Mierīgs prāts ir reāls prāts, tas ir spējīgs atšķirt patiesību no maldiem. Ar to arī pietiks, lai uzturētu sevi labā mentālajā kondīcijā!

Labi, dzīve mums piestāda dažādus rēķinus, sarežģītu situāciju un notikumu formā, bet, ja šajās stresa situācijās mēs atceramies par elpošanu, tās vērošanu, tad daļa smadzeņu “stresošanas” vietā jau tiek nodarbinātas ar elpas vērošanu, kas nozīmē mazāku stresa intensitāti un emociju iesaisti stresa eskalēšanā. Šajās grūtajās situācijās mēs parasti reaģējam impulsīvi, automātiski, neapzināti – atcerēšanās par elpu mums atgādina par apzinātību un arī par to, ka visi procesi, visa dzīve, arī nepatikšanas ir plūstošs un pārejošs process.
KO DOD MEDITĀCIJA UN PRĀNAJAMAPrānajama tiešā veidā ietekmē prāta intensitāti, palēnina tā darbības tempu, bet vienlaicīgi palielina tā spēku! JĀ, MEDITĀCIJA PADARĪS JŪS IKDIENAS DZĪVĒ MAZLIET LĒNĀKUS, NE TIK STEIDZĪGUS, BET TIEŠI TĀPĒC, LAI ŠAJĀ STRAUJAJĀ DZĪVES TEMPĀ ATRASTOS VIETA ARĪ KLĀTESAMĪBAI UN VĒRĪBAI, lai visas darbības nenotiktu automātiski bez uzmanības, lai tās būtu apzinātas un pārdomātas! Un lai pēc tam nav jānožēlo steigā sastrādātais, sarunātais, sadomātais! Lēnāk brauksi – tālāk tiksi, – tāds mums ir sakāmvārds – vieds sakāmvārds!

Atslsēgas vārdi: meditācija, prānajama, mentālā veselība, #mentālāveselība #vesels
Happy
Happy
0 %
Sad
Sad
0 %
Excited
Excited
0 %
Sleepy
Sleepy
0 %
Angry
Angry
0 %
Surprise
Surprise
0 %

Average Rating

5 Star
0%
4 Star
0%
3 Star
0%
2 Star
0%
1 Star
0%

Ko Tu par to saki?