Mani iedvesmotāji. Swami Satyananda Saraswati
Pirms kāda laika mums bija rakstu sērija ar nosaukumu “Neticami stāsti no apskaidrotu jogu dzīves”. Šis raksts pilnīgi mierīgi iederētos sērijā, jo Svami Satjanandas dzīve ir viens vienīgs brīnums un dievišķā spēka izpausme.
Uzskatu par savu pienākumu izstāstīt nedaudz vairāk par šo brīnumaino cilvēku, kura no senajiem jogas tekstiem adoptētās jogas tehnikas ir pamats mūs nodarbībām, to pavadošajām praksēm un foršajām sajūtam sesijas noslēgumā!
Svami Satjananda nekad nevēlējās būt ne slavens, ne atzīts, ne bagāts, ne dievināts. Šādiem nonsensiem viņš nepievērsa uzmanību, viņa misija bija nest jogas vārdu un prakses visai pasaulei. Tas bija viņa guru Šivanandas dots uzdevums, kuru viņš godam paveica apmēram 20 gadu laikā, starp pagājušā gadsimta 60’ un 80’ gadu, laiku, kad nebija ne Facebook, ne Youtube, pat ne internets un mobilie telefoni! Melnbalto televizoru, veco Volgu un telegrāfa laikmets!!!
Bērnība
Svami piedzima strādīgu indiešu ģimenē, un jau bērnībā bija pamanāma viņa neparastā daba. Vecāki bija noraizējušies par viņa bezsamaņas lēkmēm, kuras regulāri atkārtojās. Ārsti un dziednieki tikai plātīja rokas, līdz viņu namu apmeklēja kāds klejojošs Siddha jogs, kurš novēroja šo bērna īpatnību un konstatēja, ka tā nav nekāda kaite, bet gluži vienkārši bērns regulāri nonāk Samadhi stāvoklī. Samadhi ir meditācijas kulminācijas stāvoklis, kurā pazūd individualitātes robežas un cilvēks kļūst “universāls”. Vēl pārāk neattīstītā psihe un prāts viņam neļāva šo stāvokli piedzīvot apzināti, tādēļ viņš krita bezsamaņā. Klejojošais jogs ieteica bērnu virzīt pa garīgo ceļu un atrast viņam skolotāju-guru.
Guru
Tas arī tika darīts. Pirms sava īstenā Guru satikšanas viņš kādu laiku dzīvoja pie ievērojama tā laika tantrista Sukhman Giri, pie kura apguva Tantras noslēpumus un pārdabiskās spējas. Šī viņa personības daļa lielā mērā ietekmēja tālāko ceļu. Tantrists deva viņam iniciāciju, un saskatot viņā lielu potenciālu, ieteica doties tālāk, uzmeklēt savu īsto skolotāju. Un tā pēc kāda laika par viņa Guru kļuva leģendārs jogs Šivananda, ar kuru savā laikā saiknes bija nodibinājusi arī Latvijas jogas biedrība, kura pastāvēja jau pirms otrā pasaules kara. Šivananda nekad neatbrauca uz Latviju, bet bija informēts par mūsu tradīcijām un valodu. To viņš ir pieminējis savos rakstos, secinot, ka latvieši valoda ir ārkārtīgi līdzīga Sanskritam, un pieminot Dziesmusvētku un Dainu fenomenu, kas ir mūsu nācijas garīguma simbols. Viņš apbrīnoja Dziesmusvētkus un nodēvēja tos par Sankirtan – garīgu praksi, kuras laikā tiek dziedātas garīgas dziesmas un mantras. Dainas un tautasdziesmas ir mūsu garīgas dziesmas un mantras. Vairāk par to lasi te: Latvian Sankirtan
Šivanandam bija daudzi skolnieku un lielākā daļa no tiem vēlāk kļuva par iedvesmotājiem un guru. Arī Šivananda pats bija Šivas iemiesojums ar ārkārtīgi iejūtīgu un mīlošu sirdi. Jogu sirds ir universālā sirds, tai nav robežu, kā mūsējām! Par Šivanandu ir dzirdēti neskaitāmi neticami stāsti, piemēram, viņš drīz viens saprata, ka nebūs mūžīgs un ilgstoši palīdzēt cilvēkiem nevarēs, tādēļ izveidoja Dievišķās dzīves kopienu un apmācīja potenciālus jogus, lai tie vēlāk varētu turpināt viņa iesākto misiju, tādējādi “pagarinot” savu mūžu un misiju!
Cits stāsts ir par to, ka pēc Mahasamadhi jeb jogiem tik ierastā brīvprātīga fiziskā ķermeņa pamešanas procesa, viņu nācās burtiski piesiet un apkraut ar akmeņiem, savādāk viņa mirušais ķermenis esot levitējis, spītējot jebkādiem gravitācijas likumiem. Jogu dzīvē gravitācijai un fiziskajiem likumiem nav tik jūtama ietekme, tiem fiziskā dimensija viegli pakļaujas transformācijai.
10 vīru spēks
12 gadus nokalpojis pie Šivanadas, pārsvarā strādājot par lietvedi, grāmatvedi, tulkojot viņa grāmatas uz angļu valodu, pārrakstot skolotāja runas un uzstāšanās tekstus, ko viņš darīja no galvas, jo bija izkopis perfektu dzirdes un redzes atmiņu. Šivananda atzina, Satjananda darīja 10 cilvēku darbu, viņa piemita 10 vīru spēks, ne tik daudz fiziski, cik mentāli un garīgi.
Īstenība viņš darīja visu, izņemot jogu. Un tieši tāds bija arī viņa uzdevums, iemācīties kalpot ar sirdi, stādot Guru augstāk par savām egoistiskajām vajadzībām. Īsti Guru ļoti labi apzinās, kas viņa māceklim ir jāiemācās, lai sasniegtu pilnību!
Guru uzdevums
Un tad, kādā jaukā dienā, Šivanada teica, “ļoti labi, esi man godam kalpojis, tagad tev būs jākalpo jogai un cilvēcei, – ej un izplati jogu no durvīm līdz durvīm; no krasta līdz krastam”. Nabaga Satjananda galīgi samulsa, jo viņš aizvien vēl neko daudz par jogu nezināja, tik cik skolotāja runas pārrakstot vai ceļojot viņam līdzi uz jogas apmācības klasēm. Savu izbrīnu izteicis vārdos, Guru tikai noteica, “ak jā, nu labi, atnāc uz manu istabu, atrisināsim šo problēmu!” 10 minūšu laikā problēma tika atrisināta!
Kā vēlāk Svami stāstīja saviem skolniekiem, par šo atgadījumu – viss ir ārkārtīgi vienkārši – iztēlojies, tev ir datora cietais disks pilns ar informāciju, ja tu šo informāciju pārkopē uz otru disku, tad nav vairs liela atšķirība, kurš ir oriģināls, kura kopija, vai ne? Saturs ir identisks. Tieši šāda enerģijas un informācijas pārnese jeb Shaktipats notika starp viņu un Šivanandu. Šaktipats ir zināma tantriska tehnika, kā saņemt svētību un enerģiju no skolotāja, bet problēma ir tajā, ka cilvēkiem “cietie diski” ir pārpilni ar nevajadzīgu informāciju, līdz ar to pārnese ir ļoti niecīga. Ja “cietais disks” ir tukšs un viss liekais ir izmest ārā, tad Shaktipats ir neiedomājami liela iespēja garīgā ceļa gājējam! Ko nozīmē tukšs “cietais disks”? Tas nozīmē, ka prāts ir tukšs, tas ir mierā, to nedzenā savtīgas vēlmes un to radītie neapturamie domu viļņi.
Bihāras bandīti
Tā nu Svami kļuva par sava skolotāja kopiju ar visām zināšanām, pieredzēm un gudrībām. Atlika tikai izpildīt uzdevumu, kam viņš ķērās klāt. Guru uzdevums ir jāpilda, lai ko tas arī prasītu! Un tā 10 gadus klejojot apkārt, iepazīstot cilvēkus un viņu vēlmes attiecībā uz jogu, Svami meklēja vietu, kur nobāzēties un atvērt jogas skolu. Augstākie spēki un nu jau bez fiziskā ķermeņa esošais guru Šivanada viņam deva virzienu un tā bija Bihāra Indijas dienvidziemeļos pie Gangas un Himalajiem. 1963 gadā skola tika dibināta, sākotnēji tur atradās tikai šķūnīši un sīkas mājiņas, šobrīd tur stāv stalta un milzīga Bihāras jogas skolas celtne.
Tajā laikā Bihāra bija pazīstama, kā pamests, nepieejams ciemats, kur dominēja bruņotas bandas. Un nebija ilgi jāgaida, kad vien šāda kompānija apciemoja Svami apmešanās vietu. Svami bija nesatricināmi mierīga un vieda būtne, drīz vien daļa no šīs bruņotās bandas nolika ieročus un labprātīgi pievienojās Svami sekotājiem, daži pat kļuva par uzticamiem mācekļiem. Svami reiz teica, “mani neinteresē tik daudz labi cilvēki, cik slikti, jo tie ir “īstais materiāls” ar ko strādāt un, bez tam, viņiem vairāk ir vajadzīga palīdzība”! Viņš pat visļaunākajā cilvēkā saskatīja gaismu un vismaz vienu labu īpašību ar kuras palīdzību pārveidot ļaundara dabu!!! Tā pakāpeniski Bihāra kļuva par civilizētu un drošu vietu, jogas ciematu!
Bandīti un Panditi
Turpinājumā īsā laika posmā ap viņu sāka pulcēties gan “bandīti”, gan panditi jeb izglītoti cilvēki, dažādi jogas interesenti un sanijasi. Viņam piemita neticama harizma un starojošs tēvišķa aura, teju vai visi, kas ar viņu saskārās bija uzreiz gatavi piedalīties misijā un mainīt savas dzīves pa 180 grādiem. Pie kam ne tikai indieši, bet arī rietumnieki, lai kur arī viņš atrastos.
Viņš bija no tiem jogiem, kas mēdza atbildēt uz jautājumiem, pirms cilvēks tos izteica balsi, un dažkārt pirms vispār tos sev definēja! Domu nolasīšana, un kas vēl būtiskāk, cilvēka dvēseles gaismas saskatīšana katrā cilvēkā, bija Svami neatņemama kvalitāte. Viņš varēja iniciēt cilvēkus mantras jogā, redzot tos pirmo reizi mūžā! Lai to izdarītu, ir jāsaprot, kas tas ir par cilvēku, kādas karmas un samskāras (pieredzes un paradumi) tam traucē, kāda dievība un mantra tam būtu piemērota, un cik intensīvi praktizēt. Viņš to varēja nolasīt uzreiz! Dažkārt ievērojot attāluma radītos šķēršļus starp viņu un sekotāju, viņš mēdza veikt iniciācijas, apciemojot mācekli sapņu un vīziju veidā, proti, izmantojot astrālās dimensijas!
Joga – nākotnes kultūra
Svami Satjanada viens no pirmajiem saprata, ka jogai jābeidz būtu izredzēto monopolam, tai jākļūst par nākotnes kultūru, jogai jābūt pieejamai jebkuram cilvēkam uz šīs planētas, – tāda bija viņa pārliecība! Daudzi pārmeta, ka viņš lauza tūkstošiem gadu senas tradīcijas, atklājot jogas, tantras, Krija un Kundalinī jogas tehnikas plašākai publikai, iniciēja jogā un sanijasā sievietes un ārzemniekus (sanijasa ir atteikšanās no pasaulīgās dzīves un kalpošana savam guru vai kopējām sabiedrības labumam). Ko tādu pirms viņa praktiski neviens nebija darījis! Izlaist grāmatas plašai publikai par Hatha vai Krija jogu, aprakstot visas tehnikas sīkumos un smalkumos tajā laikā arī bija kas salīdzinoši jauns. Pat slavenais Jogananda, kurš pirms viņa izplatīja jogu Amerikā, krija jogas tehnikas nekad neatklāja plašākai publikai, bet tikai iniciētajiem un tikai mutiski.
Tradīciju modernizētājs
Satjananda nelauza tradīcijas, viņš tās modernizēja, saprotot un īstenībā arī redzot nākotni, – viņš 60’ gados paredzēja “joga kļūs par nākotnes kultūru”. Reiz viņš teica šādi: “Joga nav sens, aizmirstībā aprakts mīts, tas ir šodienas un rītdienas kultūras mantojums. Joga parādīsies kā varena pasaules kultūra un mainīs pasaules notikumu gaitu”. Pateicoties viņam, tā arī notiek.
Tas bija 60’ gados, kad jogu pasaulē praktizēja labi ja kādi pārdesmit miljoni cilvēku, Eiropā un Amerikā vispār tikai atsevišķi entuziasti. Tagad pēc pēdējiem datiem jogu pasaulē praktizē ap 300 miljoniem. Tiesa, te mums vēl ir jāpiezīmē, ka ir “joga” un ir īstā joga. Tieši pie šiem jautājumiem tagad strādā Svami Satjanandas sekotājs – Svami Nirandžanananda.
Bihāras jogas skola tagad rīko speciālas apmācības jogas skolotājiem no visas pasaules, skaidrojot atšķirību starp fitnesu un jogu; jogas izcelsmi, un būtību, kas diemžēl mūsdienās ir pazaudēta! Arī SoHam jogas mērķis ir skaidrot šīs atšķirības, starp komercjogu jeb jogu kā biznesu un izklaidi, un jogu kā transformējošu un garīgu disciplīnu. Diemžēl daudzi to nevēlas sadzirdēt, saprast un pieredzēt!
Paralēli skolas tapšanai, Svami ceļo pa pasauli nesot jogas un tantras vārdu, vadot apmācības, apmācot un iniciējot interesentus, atverot neskaitāmi daudzus Satjananda jogas centrus Eiropā – Itālijā, Spānijā, Anglijā, Grieķijā, arī Latīņamerikā un Austrālijā. Viņa vārds izskan tālumā, tūkstošiem cilvēku seko viņa mācībām, kura izceļas ar ārkārtīgo skaidrību, precizitāti, sistemātiskumu un jūtamo iedarbību. Viņš ir © Bihar yoga un © Satyananda yoga autors.
Dzīvās grāmatas
Mana pirmā saskarsme ar Svami notika caur grāmatu “Prāna and Pranayama”, tā uzrunāja ar skaidrību, rūpību, ārkārtīgi detalizēto izklāstu. Visneskaidrākās jogas mistērijas tika izskaidrotas man saprotamā valodā. Un tieši to Svami bija sapratis, ka cilvēkiem ir jāskaidro viss ezotēriskais, visam jābūt pamatotam un vēlams arī apstiprinātam ar zinātniskiem pētījumiem. To viņš saprata pēc tam, kad daudzi viņa eiropiešu skolnieki bija veiksmīgi palīdzējuši cilvēkiem ar jogas palīdzību tikt vaļā no dažādām grūti ārstējamām slimībām. Rietumniekiem nepietika ar dažiem gadījumiem, priekšā jābūt apstiprinātiem pētījumiem, savādāk “nekāda joga”. To Svami arī saprata un uzsāka dažādus sadarbības projektus ar zinātniekiem. Viņš ir sarakstījis vai pēc viņa runām ir tapušas ap simts grāmatu, kuras starp citu, digitālās dāvanas formā ir pieejamas jebkuram. Saite raksta noslēgumā.
Lasot Satjanandas grāmatas no tām staro ārkārtīgi liela cieņa un iejūtība pret jebkuru lasītāju gan jaunu, gan pieredzējušu sadaku. Patiesībā lasīt viņa grāmatas, ir tikpat kā ar viņu sarunāties, tik tuvs un klātesošs ir viņa gars. Ļoti uzrunājoši un iedvesmojoši. Viņa grāmatas ir ”dzīvas”, tiesa tās ir pieejams tikai angļu valodā.
Misija izpildīta
80to gadu beigās, jeb, ja gribat precīzi, tad zīmīgajā datumā – 08.08.88. juzdams, ka Guru uzticētais uzdevums ir paveikts, Svami vienkārši izgāja pa Bihāras jogas skolas milzīgā ēku kompleksa vārtiem, lai nekad tur vairs neatgrieztos! Posms bija noslēdzies, misija attiecībā uz jogas izplatīšanu bija izpildīta, Svami bija brīvs. Pirms tam viņš uzticēja skolas pārvaldību savam galvenajam mantiniekam Svami Nirandžananadam – arī īpašam jogam, kurš jau tika ieņemts ar domu, ka kļūs par viņa mantinieku, tādējādi tika piemeklēta un izsaukta īpaša dvēsele, kura iemājoja Svami divu uzticamu skolnieku ģimenē. Nirandžananada stāsts arī ir brīnumu pilns, bet par to šoreiz nē.
Brīvība
Vēl varam piezīmēt, ka Satjananda veica vēl vienu svarīgu misiju, kam veltīja nākamos 20 gadus. Viņš, līdzīgi kā Jogananda, arī kļuva par Pramahamsa jeb dievišķo dvēseli atrodoties fiziskajā ķermenī. Saprotamā valodā runājot, tas nozīmē, ka cilvēks ir sasniedzis pilnību no evolūcijas skatupunkta raugoties, esot fiziskajā ķermenī. Brīvs no sāpēm, ciešanām un pārdzimšanas apļa, brīvs izvēlēties dzīvi un nāvi.
Viņa turpmākā aktivitāte saistīta ar vēl viena āšrama izveidi, ar domu kalpot trūcīgajiem Indijas iedzīvotājiem, viņu bērniem, jo īpaši jaunām meitenēm, kurām Indijas lauku apvidū nebija un arī tagad nav nekādu lielu cerību tikt pie izglītības un cilvēka cienīgas dzīves. Šo āšramu viņš uzticēja vadīt savam otram galvenajam skolniekam – jogīnei Satjasanganandai – ļoti iedvesmojošai un spēcīgai jogīnei, kura tagad vada Rikhiapeeth āšramu. Tūkstošiem jaunu meiteņu ir izskolotas un izaudzinātas ar jogas zināšanām, spējīgas par sevi pastāvēt un aizstāvēt.
Un tā, līdz kādā 2009. gadā rudenīgā vakarā viņš paziņoja, ka ir pienācis laiks doties prom. Cilvēki, kas tajā brīdī bija klāt, zina stāstīt, ka viss notika zibenīgi, 5 minūšu laikā viņš atvadījās, deva rīkojumus ko darīt tālāk un nekavējoties pameta ķermeni, sēžot lotosa pozā. Šajā pozā viņš arī palika ilgi pēc ķermeņa pamešanas.
Tiesa viņš apsolīja, ka būs atpakaļ, kas nav tipiski apskaidrotiem jogiem. Apskaidroti jogi parasti nemēdz pārdzimt, jo pasaulīgā dzīve salīdzinājumā ar dzīvi augstākās dimensijās skaitās grūta, nepatīkama un mokoša. Viņi min šādus iemeslus, kuru dēļ izvairās atdzimt – daudzi mēneši mātes klēpī, pats piedzimšanas process, augšana pirms smadzenes un prāts attīstās, ģimeniskās un sociālās peripetijas, novecošana, slimošana un nomiršanas process. Tas viss attur augstākas dvēseles no pārdzimšanas procesa, tiesa Svami mīlestība pret cilvēkiem ir izrādījusies lielāka par paša ciešanām, tāpēc ir gaidāma viņa dvēseles reinkarnācija kādā tuvākā vai tālākā nākotnē.
Viņa mantojums un gars turpina dzīvot viņa mācekļu un sekotāju sirdīs. Te jāpiezīmē, ka šāda kalibra jogi pametot fizisko ķermeni, kļūst vēl ietekmīgāki un pieejamāki, jo nav vairs robežas, ko uzliek būšana fiziskajā ķermenī, tagad viņš ir visapkārt, vajag tikai vēlēties to pieredzēt! Viņš turpina mūs uzrunāt no grāmatu lapām. Tās tiešām ir maģiskas. Te vairāk resursu par šo dievišķo iemiesojumu.
Te varat piereģistrēties un piekļūt neskaitāmi daudzām grāmatām par jogu, meditāciju, jogu veselībai, seno rakstu skaidrojumiem, utt…, tai skaitā Nidras jogas audio latviešu valodā, kas ir SoHam un mūsu nodarbību dalībnieces Agneses F. sadarbības kopdarbs ar Bihāras jogas skolu!
https://www.satyamyogaprasad.net/
Bihāras jogas skolas mājaslapa:
https://www.biharyoga.net/bihar-school-of-yoga.php
Rikhipetas ašrama mājas lapa:
Satjananda, Swami Satyananda Saraswati, guru, jogas guru, joga, iedvesmotāji, Šivananda, Dainas, joga sirds, Bihāras jogas skola. jogas kultūra, slavens jogs, paramahamsa krija joga,
0
0
Average Rating