jnana džnāna joga

Džnāna jeb gudrības joga.

Read Time:8 Minute, 11 Second

Kas ir Džnāna joga jeb gudrības un zināšanu joga?

Jnana nozīmē intuitīvās, izgaismojošās zināšanas jeb gudrība, kas nāk no iekšpuses, no mūsu dziļākās būtības, ne no grāmatām vai citiem ārējiem informācijas nesējiem. Gudrība, kuru mūsu dvēsele ir uzkrājusi, un kuru mēs uztveram kā intuīciju vai izpratni. Džnāna joga ir metode, kā pie šīm zināšanām piekļūt, un kā tas pielietot un izpaust ikdienas dzīvē. Un šī nav joga tikai intelektuāļiem vai izglītotie prātiem, tā ir joga ikkatram. Tas nav par intelektu vai asu prātu, bet par spēju pieskarties savai intuitīvajai dabas pusei. Protams, racionālākiem praktizētājiem šīs jogas veids būs daudz piemērotāks par Bhakti jogu, kur loģika un ass intelekts nespēlē nekādu būtisku lomu.

Identitāte ierobežo

jnana džnāna jogaDžnāna jogas ceļā mēs lēnām izprotam sevi, atmetot visas neīstās identitātes, sākot jau ar “es esmu tas un tas…” visu ar ko esam identificējušies – ar profesiju, hobijiem līdz pat sociālajam un ģimenes statusam. Tas nenozīmē, ka mums no tā visa ir jāatsakās, tikai jāsaprot, ka tās ir tikai lomas, un ka kaut kādā dziļākā būtībā es esmu kas vairāk par māti, tēvu; vīru, sievu, bērnu, mazbērnu, darba ņēmēju, darba devēju, kaimiņu, draugu… Katra no šīm lomām uzliek zināmu identifikāciju, kas mūs ierobežo, piesien, un rezultāta rada ciešanas un nebrīves sajūtu. Vēlreiz – tas nenozīmē, ka no visiem šiem pienākumiem ir jābēg, tikai izpratni, ka aiz tā visa ir kas vēl dziļāks un svarīgāks. Kas? … Dvēsele! Piemēram, ja tu esi veiksmīgs un slavens uzņēmējs, mūziķis vai mākslinieks, tas uzliek zināmus ierobežojumus un ja tu esi pieķēries savam statusam, tas tevi ierobežo.

Bet ja tu esi sapratis savas būtības dziļumus, tad lomas tevi neierobežos, un tev nebūs jāspēlē pēc noteikta ārēji uzspiesta scenārija! Te jau atkal ir jārunā par ego caurspīdīgumu, arī Džnāna joga to prasa, savādāk gudrība no iekšpuses nenāks, to nobloķēs ierobežojumi, statusi jeb vienkārši samākslotā ego bruņas…

Viveka un Vairagya

Bhakti jogaDžnāna jogā svarīgi ir šie divi jēdzieni – Viveka jeb izšķirt vai atšķirt, vai izprast spēja. Spēja redzēt un atšķirt patieso no nepatiesā, mainīgo no nemainīgā, paliekošas vērtības no mainīgām. Vairagya, savukārt, nozīmē nepieķeršanās, tai skaitā savām lomām, materiālajiem labumiem, izklaidēm, komfortam, attiecībām. Vēlreiz uzsvēršu, tas nenozīmē atsacīties no visiem priekiem, bet tikai nepieķerties tiem. Ko tas īsti nozīmē? Ja tev patīk sportot, meditēt, iedzert vīnu vai ko stiprāku, izklaidēties, satikties, runātie, mīlēties utt… tad tas viss ir ok, vienīgi jāatceras, lai tas nerada atkarību un pieķeršanos. Viss, kam mēs pieķeramies, padara mūs nebrīvus! Un no tā mēs ciešam. Ja pēkšņi vairs nav pieejams vakara vīns vai ballīte ir atcelta, tad nekas nenotiks, ja nebūsim pieķērušies, ja būsim – būs ciešanas un negācijas… Vairagya nozīmē nebūt atkarīgam ne no kā, tai skaitā cilvēkiem, attiecībām, priekšmetiem, statusiem, varas, naudas… sarakstu varam turpināt.

Pie tā var nonākt ar Džnāna jogas izpratni, saprotot, ka tas viss ir mainīgs un attiecīgi vēlāk radīs ciešanas. Tikai nonākot pie šīs izpratnes cilvēks meklēs ne tikai mainīgas vērtības un attiecības, bet arī paliekošas vērtības un attiecības.

Prāta apzināšanās

karma jogaŠajā jogā mēs mācamies apzināties ne tikai dzīvi, laiku, savu ķermeni, elpu vai telpu, vai objektus, bet arī apzināties un vērot prātu, domu plūsmu, sajūtas un emocijas… Jā, arī prātu mēs varam vērot, apzināt un pamazām iepazīt, lai pēc tam ar to varētu strādāt. Lai stresa, dusmu, trauksmes un tamlīdzīgos brīžos līdzi nāk arī izpratne un apzināšanās, ka šie procesi ar mums notiek, bet tie ir pārejoši, tātad tie nav paliekoši, pat ja tie rada ciešanas un diskomfortu. Tā ir Viveka – izpratne. Jo tikai tad, kad Viveka ir klātesoša, mēs beidzot varam uzdot šo Džnāna jogas pamatjautājumu – “kas es īsti esmu”? Uzdot, un tad arī atbildēt!

Mēs visu uztveram caur prātu – visu, nekas nenotiek bez prāta klātbūtnes. Neviena doma, neviena sajūta, neviena informācija mūsos neieplūst bez prāta klātbūtnes! Tāpēc turēt prātu tīru, skaidru un izšķirtspējīgu ir gaužām būtiski. Prāta galvenais uzdevums ir spēt atšķirt viltus būtību jeb ego no īstās būtības jeb dvēseles. Visa mūsu dzīve ir par šo – Ego vs Dvēseli! Ja uzvar ego un parasti tas tā arī ir, tad Džnāna joga nav izdevusies un uzvarējušas ir ciešanas, ja uzvar dvēsele, tad dzīve kļūst piepildīta un brīnišķīga pieredze!

 

Džnāna jogā ir 7 pakāpieni jeb septa bhumikas:

  • "Joga autobiogrāfija”. Jogananda ParamahansaShubhechha jeb pareizs vai labs nodoms. Viss sākas ar labu nodomu. Piemēram iepazīt sevi (slavenais jautājums “kas es esmu?”), dzīvi vai meditāciju. Tas ir sākums, un mēs šo nodomu saglabājam, pārvaram šķēršļus un traucēkļus. Šajā pakāpienā mums daudz var palīdzēt aizraujošas grāmatas par jogu vai citu garīgu personu dzīvi, vai iedvesmojošu personu runas, uzstāšanās. Arī negatīvo emociju menedžments, pārveidojot tās pozitīvajās, par ko jau rakstīju rakstā par Karma un Bhakti jogām.
  • Vicharana jeb apcere, pārdomas. Kad nodoms ir rokā, tad mēs par šo sev svarīgo tēmu domājam, pārdomājam, meklējam atbildes un meditējam. Prakses, kas palīdz šajā posmā ir meditācija un vērošanas/apzinātības spēju kultivēšana.
  • Tanumanasa jeb smalkākas prāta dimensijas. Spēja “iegrimt” prātā, aiziet aiz “domājošā” un “sajūtošā” prāta režīma. Saprast kādas tendences un emocijas dominē, kas tās izraisa? Šajā režīmā mēs pienākam pie izpratnes par 3 gunām – tamasa, radžas un satvas, kas dominē arī prātā. Te palīdz izpratne par dzīvi kā plūstošu procesu, kas nes gan kāpumus, gan kritumus. Un viss, sevišķi kritumi, neveiksmes un klupakmeņi var kalpot kā laba skola un pieredze uz kuras pakāpties un veidot jaunu, kvalitatīvāku dzīvi.
  • Sattwapatti jeb satviska – mierīga un līdzsvarota prāta kondīcija. Izejot pirmos 3 pakāpienus, mēs nonākam pie izpratnes un skaidra redzējuma. Tad Džnānu – gudrību prāts beidzot ir gatavs uztvert un saprast. Līdz tam vēl informāciju nav iespējams saņemt un apstrādāt, un attiecīgi nonākt satviskā stāvoklī! Kas traucē? Pieķeršanās pasaulīgajam lietam, prāta un ego disciplīnas trūkums!
  • psiholoģiskie mezgliAsamsakti jeb dabiska nepieķeršanās lietām. Šeit jau Vairagya uzplaukst kā dabisks pats no sevis notiekošs process. Kad esam piedzīvojuši tīru prāta stāvokli, galīgi vairs negribās no tā atvadīties! Tad arī mēs saprotam, ka pieķeršanās un izpratnes trūkums ir iemesls “prāta tīrības zaudēšanai”. Asamsakti līmenī vairs nav nepieciešams piepūlēties, te prāts jau darbojas “smalkākā līmenī”, pie kam “autopilotā” – pats no sevis .
  • Padartha abhavana jeb pieķeršanās lietām, attiecībām un cilvēkiem izzūd. Līdzīgos stāvokļos nonāk budisti, viņi pat distancējas no sava ķermeņa, domām un emocijām. Šajā stāvoklī paradoksālā kārtā cilvēks jūtas absolūti piepildīts un laimīgs! Viņš nekam nepieķeras, bet viņš arī saprot, ka viņam pieder viss! Šāds cilvēks tiecas pēc skaistuma, bet necenšoties to iegūt un paturēt. Tas ir kā pastaigājoties pa pļavu ieraugot skaistu un smaržīgu ziedu, cilvēki aiz pieķeršanās to noplūc un pēc pāris minūtēm jau nomet un ir aizmirsuši par zieda eksistenci. Cilvēks, kas sasniedzis šo prāta attīstības pakāpi šī zieda priekšā paklanīsies, pasmaidīs, izbaudīs skaistumu un aromātu un ar smaidošu un piepildītu sirdi dosies tālāk, nenoplūcot šo dabas brīnumu atstājot to, lai arī citi var priecāties par zieda daili!
  • Turyaga jeb apskaidrība. Prāts ir izgaismots un apskaidrots, tas ir jebkuras jogas galapunkts. Džnāna jogas gadījumā tā ir Turyaga jeb pilnība. Šajā stadijā vārdiem vairs nav vietas, tie netiek līdzi, ir tikai pilnības pieredze!

Kāds varbūt nodomāja, ka šī nu gan ir viena sarežģīta joga, bet tā tas nemaz nav. Ja ir griba un vēlme iepazīt sevi un savu prātu, pa īstam iepazīt, nevis tikai koķetēt, ja ir vēlme mainīties un piedzīvot savu “labāko versiju”, tad viss process notiek viegli un mierīgi. Bet vajadzīgs ir labs sākums – labs nodoms un apcere, pacietība un gribasspēks. Tālākais jau notiek pats no sevis ar dažādu meditācijas prakšu starpniecību, jo īpaši apceres meditāciju! Līdz prāts kļūt satvisks, – mierīgs, tīrs un harmonisks, aiz “man patīk/nepatīk” režīma robežām!

Pazīmes, ka prāts kļūst satviskāks un Džnāna joga nes augļus:

  • jogas skolotājsLielāka vērība un apzinātība darbībā, domās un uz savām emocijām.
  • Spēja mainīt savus spriedumus un uzskatus. Mainoties prāta kvalitātei, uzskati arī mainās, tas ir loģiski, vai ne?
  • Spēja identificēt savas negatīvās emocijas un noskaņojumus, konvertēt tos neitrālos vai pozitīvos stāvokļos.
  • Spēja pāriet no reaktīvas un spontānas reakcijas uz konstruktīvu reakcijas veidu.
  • Intuīcijas, problēmrisinājumu un radošu ideju uzplaiksnījums no dziļākiem prāta slāņiem meditācijas laikā.
  • Spēja adekvāti un iejūtīgi reaģēt uz citu cilvēku negāciju un negatīvām izpausmēm.
  • Kritizējošā, sūdzošā, čīkstošā prāta stāvokļa izzušana.
  • Ambīciju, ego izpausmju, vēlmju un “pārspēt un uzvarēt” tendences mazināšanās.
  • Atbildības sajūtas dominēšana, vainas un kauna sajūtas vietā.

Rezumējums

Sadhana garīgā prakseNoslēdzot, Džnāna jeb Jnana joga sākas ar vēlmi noskaidrot, – “kas es esmu?, kāpēc esmu piedzimis un kāda ir jēga no visa šī, ko mēs saucam par pasauli un dzīvi?” Līdzās šai vēlmei, jāseko arī vēlmei būt brīvam no visa, kas mūs piesien, rada atkarīgus, lai kas tas arī būtu. Mums tikai jāgrib saprast, ka esam kas vairāk nekā mūsu vārds un uzvārds, personas kods, ķermenis un attēls spogulī! Ar šīm ilgām sākas Džnāna joga un garīgais process kā tāds.

Tālāk seko pastiprināta apzinātība, tai skaitā uz savu rīcību, reakciju, domām un emocijām. Un tad pozitīva un radoša satura izpaušana caur savu darbību, domām un vārdiem. Negatīvs prāts mūs nekur neaizvedīs, patiesībā tas ir ceļš uz regresu uz instinktīvo un  dzīvniecisko. Tikai tīrs un pozitīvs, dabiski pozitīvs, nevis samāksloti pozitīvs prāta stāvoklis ir šīs jogas galvenais instruments. Kad prāts ir satvisks, tad viss notiek pats no sevis, bez piepūles, un Jnana joga nes savus augļus – gudrību, skaidrību un izpratni! Mums pat ir roku Mudra – Jnana Mudra, kurā mēs turam pirkstus noteiktā veidā, tādējādi simboliski demonstrējot, ka esam gatavi augstākām zināšanām un gudrībai.

Kā jau visas “iekšējās jogas” arī Džnāna joga līdzās Karmas un Bhakti jogai ir saistīta ar kādu ārējo jogu un šeit tā ir Krija joga. Krija jogā mēs strādājam ar apziņu un garīgo enerģiju – Kundalinī, kā rezultātā mūsos veidojas satvisks un skaidrs prāta stāvoklis. Tad gudrība sāk plūst un Džnāna joga notiek pati no sevis bez īpašas piepūles!

Rakstā izmantotas idejas un ieteikumi no © Bihar School of yoga mācību materiāliem.

P.S. Ir pieejama literatūra par šo tēmu latviski, piemēram, Roberts Pauels “Visstiprākās zāles” apgāds Lietusdārzs, kā arī Joga Vasišta ir Džnāna jogas literatūra.

Krija joga

jnana joga, džnāna joga, gudrība, sapratne, itelekts, viveka, nepieķeršanās, apzināšanās, kas es esmu? tīrs prāts, ego, dvēsele, meditēt, meditācija, jogas, skaidrs redzējums, satva, sattva, sevis izzināšana, kundalinī, atdzimt,

Happy
Happy
0 %
Sad
Sad
0 %
Excited
Excited
0 %
Sleepy
Sleepy
0 %
Angry
Angry
0 %
Surprise
Surprise
0 %

Average Rating

5 Star
0%
4 Star
0%
3 Star
0%
2 Star
0%
1 Star
0%

Ko Tu par to saki?