Dzīvības mednieki
Ļoti, ļoti sen atpakaļ cilvēki dzīvoja alās, mežabūdās, vai zem atklātas debess. Lai izdzīvotu, viņi devās medībās. Viņiem nebija ne šaujamo, ne ultravioleto kameru, ne citas speciālās ierīces medījuma pievilināšanai un piebeigšanai, viņiem nebija arī šnabis. Viņiem bija kailas rokas, miets un varbūt arī akmens – tas arī viss! Tas bija viņu ieroču arsenāls, – izdzīvošanas stratēģija, kā tikt pie vakariņām! Tad nogalināts zvērs bija dabiska, grūtā un sīvā cīņā nopelnīta trofeja.
Bet tie laiki jau sen aiz muguras. Tagad mums nav jāslapstās pa mežiem un jāvaktē vakariņas, – mums ir lielveikali un restorāni. Tomēr cilvēkiem aizvien vēl patīk medīt. Tikai tagad viņi to nedara izdzīvošanas, bet gan izklaides pēc. Jā, tā ir izklaide, nogalināt dabas hierarhijā zemāk stāvošas būtnes. Kāds teiks, jā, bet viņi dara labu darbu, glābjot lauksaimnieks un visu civilizāciju no aļņu, stirnu, vilku un lūšu diktatūras… Un, galu galā, gaļu ēst ir labi, un vispār nav ko mežacūkām biedēt sēņotājus vasarā un slēpotājus ziemā! 🙂 “Mēs darām svētu lietu! Mēs regulējam sugu daudzumu un daudzveidību!” Tie ir argumenti, ar kuriem viņi attaisno savu rīcību.
Kā būtu, ja mēs ļautu dabai pašai nodrošināt meža iemītnieku pašregulācijas procesu? Mēs jau to lielā mērā esam ietekmējuši ar izcirstajiem mežiem un ar dzīvniekiem paredzētās teritorijas samazināšanu. Varbūt pietiks?
Drosmīgie gladiatori
Ja mēs medību procesā ieskatāmies dziļāk, tad te ir skaidri redzama maskulīnās dimensijas nesmukā puse – varas un pārākuma moments – stiprākais uzvar, gluži kā gladiatoru cīņās. Tika šeit izpaliek godīga sacensība, te ir bars ar neandertāliešiem, kuri vajā nabaga meža iemītniekus izlaides pēc!!! Nav brīnums, ka ar šo kaislību pārsvarā aizraujas vīriešu kārtas radījumi, jo daba tiem nav devusi spējas, kas piemīt tikai sievietēm. Ja tā būtu, tad, iespējams, atņemt dzīvību vairs nebūtu tik vienkārši un aizraujoši. Protams, mums ir arī unikāli gadījumi, kad sieviešu kārtas mednieki lielās ar savām trofejām – bet tas ir īpaši rets un īpaši klīnisks gadījums.
Visi šie mednieku portreti ar savam trofejām mežā vai Savannā. Tā nav drosmes un gudrības izpausme, pilnīgi noteikti ne. Ja kāds jūtas tāds varonis, tad lai iet viens pret vienu ar plikam rokām un pacīnās ar alni vai meža cūku, nevis ar lodēm barā no attāluma uzbrūk nabaga meža zvēriem, kuriem jau tā paliek arvien mazāk un mazāk teritorijas dzīvošanai… Tas ir tā pat, kā barā uzbrukt vienam. Ļoti drosmīgi, vai ne?
Jāatzīst, ka medīšanā, tā pat kā makšķerēšanā ir arī kaut kas gaužām meditatīvs – sēdēt mežā nekustīgi, vienatnē. Tikai aizvērto acu vietā, acis ir plati atvērtas! Pat vārdi ir līdzīgi – medīt un meditēt! 🙂 Tik tālu tas ir pat ļoti veselīgi un nevainīgi, bet nodoms – izlaides pēc nogalināt…!!! Ja šīs būtu fotomedības, tad cepuri nost fotomedniekiem-meditētājiem!
Dzīvības likumi
Dzīvība ir kaut kas, kas mums ir dota, lai mēs evolucionētu, augtu, nevis atgrieztos alu cilvēku domāšanas un izpaušanās līmenī. Izaicinājums ir liels, un te pat Austrumos no mums notiek process, ko mēs varētu saukt par civilizācijas demontēšanu un atgriešanos alu laikmetā! Tur netiek medīti zvēri, bet gan dzīvi cilvēki!!!… pārsvarā jauni vīrieši, neatkarīgi no tautības!!! Un to dara viens vecs, līdz kauliem nelaimīgs un neveiksmīgs radījums…
Bet atgriežoties pie tēmas, lemt par citu radību dzīvību nav cilvēka privilēģija. Tāpēc atņemot dzīvību bez iemesla, izklaides vai trofejas dēļ, ir smags dabas likumu pārkāpums, pat ja ir saskaņā ar medību likumu. Un tas diezgan ātri atspēlēsies slimībās, neveiksmēs, nelaimes gadījumos (kuri medību laikā netrūkst!!!) un citādās formās. Daba to darīs, ne jau tāpēc lai atriebtu mežazvērus, bet lai šīm cilvēkiem vienreiz kļūtu skaidrs, kas ir daba, un ka dabas likumi ir jāievēro. Var jau izlikties šo likumu neredzam, saukt to par ezotēriku vai muļķībām, tomēr neatkarīgi no tā, tas darbojas ar pilni jaudu. Un tas neapķērīgākajām smadzenēm radīs bezgala daudz ciešanu, līdz tiks saprasts, ka jebkura dzīvība ir svēta lieta, un nevienam nav tiesībās to atņemt!
Dalailama un Brats Pits
Jūs noteikti atceraties sižetu no filmas “Septiņi gadi Tibetā”, kur Dalailama uzticēja Breta Pita varonim būvēt kinoteātri? Pirms būvdarbu uzsākšanas, budisti izraka sliekas un pārcēla tās tālāk no būvbedres, lai būvdarbu laikā tās neciestu. Tas ir budistu piegājiens. Tas, protams, nekad nenotiks šeit, bet vismaz mūsu četrkājaino radinieku apšaušana izlaides un trofeju pēc gan būtu jāizbeidz, nevis uz likuma vai aizlieguma pamata, bet pašu cilvēku apziņas evolūcijas ietekmē. Kaut arī mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā garīguma un arī morāles vērtības nav prioritāras, tomēr mēs vairs nedzīvojam alās, dažādas izklaides mums netrūkst un ēst mums arī ir ko!
Ja tu atbalsti raksta ideju, lūdzu nošēro, lai viedoklis ir pieejams arī citiem, kam šī tēma liekas aktuāla! Paldies!
medības, par medībām, mednieki, dzīvība, dzīvnieki, nogalināt, garīgums, ētika, mežs, daba, medībās nogalina, karš, putins
Discover more from SoHam joga.
Subscribe to get the latest posts sent to your email.
Average Rating