Read Time:8 Minute, 46 Second

Anahata – sirds un emociju centrs.

Radošuma, mākslas, muzikalitātes un, protams, arī emociju centrs. Anahatu dēvē arī par sirds centru, tā kā tā atrodas sirds apvidū un vistiešākajā veidā ir saistīta ar mūsu emocionālo pasauli. Pats vārds Anahata nozīmē nesatricināms, nepārspēts, un parasti tiek asociēts ar speciālu skaņu un ritmu – sirdspukstu ritmu un nemainīgu, nebeidzamu skaņu, kuru veido smalkā ķermeņa vibrācija, sauktu par Anahad Nada. Nonākot Anahatas attīstības līmenī, šī skaņa kļūst sadzirdama un pavada jogas praktikantu visu laiku. Skaņa, kas atgādina sienāža sisināšanu siltā vasaras naktī – “sssss”. Elektrizēti zeltaina, ļoti smalka skaņas vibrācija, vairāk sadzirdama ar prātu, nekā ausīm! Skaņas efektu rada prānas kustība ķermenī, kas pateicoties intensīvām jogas un meditācijas praksēm kļūst uztverama.

Anahata čakra Pati čakra atrodas mugurkaula skriemeļu apvidū, sirds augstumā. Projekcijas punkts ir starp krūtīm sirds tuvumā, ķermeņa priekšpusē, krūšu kaula sākumā. Arī Anahatai ir piesaistīta viena mazā čakra – Hrid čakra, kas ir tieši mūsu sirds orgāna smalkā ķermeņa dubultnieks. Tādējādi meditējot, mēs varam izmantot un fokusēties uz pašu čakru, čakras projekcijas punktu ķermeņa priekšpusē, vai arī sirdī esošo Hrid čakru, – rezultāts būs līdzvērtīgs. Vēl mums jāpiemin viss sirds-krūšu apvidus, ko jogā dēvē par Hridayakasha, līdzīgi kā mums ir Chidakasha jeb apziņas centrs aizvērto acu priekšā, tā pat mums ir arī smalkās sirds telpa – Hridayakasha, kuru mēs sajūtam un uzmanību virzām un noturam krūšu kurvī, plaušu un sirds apvidū. Protams, runa ir par smalko, pranisko dimensiju, ne fizisko ar visiem orgāniem, asinsvadiem, kauliem utt…

Simboli un krāsa

Zināmu sajukumu rada tas, kādā krāsa parasti tiek attēlots šis enerģijas un emociju centrs. Proti, parasti zaļā krāsā, tomēr krāsa var arī būt cita, piemēram, sārta vai pat gaiši zila. Kāpēc tas tā ir? Par to varu tikai izteikt minējumu, ka, iespējams, runa ir par to, kādā attīstības vai atvērtības stadijā mums šis centrs atrodas. Čakra var būt bloķēta, ciet, daļēji aktīva, daļēji atvērta, pilnībā atvērta. Katrā no šiem gadījumiem krāsa var būt nedaudz savādāka. Un te mums jāatceras, ka mēs runājam par astrālajām krāsām, kuras redzam ar aizvērtajām acīm jeb Ajna čakru, un šīs krāsas tomēr atšķiras no “fiziskās” krāsas, ko redzam atvērto acu priekšā. Bet mēs pieturēsimies pie Bihar yoga skolas koncepta, tur šī čakra tiek atspoguļota gaiši zilā tonī. Starp citu, ar šo čakru saistītais elements – gaiss, parasti tiek attēlots gaiši zilā krāsā. Piezīmēšu, ka čakrai piesaistītais maņu orgāns ir āda un rokas, smalkais orgāns – tauste un sajūtas. Bija mantra ir Yam, izrunā kā Jang.

Čakras viducī atrodas divi trīsstūri, viens ar virsotni uz leju, otrs ar virsotni uz augšu. Simboliskā jēga ir Šivas jeb tīrā apziņa un Šaktī jeb radošā enerģija, kas ir visas manifestētās pasaules pamatā. Savienotie trīsstūri simbolizē apziņas un enerģijas savienošanos, kas, sasniedzot Anahata centru, kļūst teju vai neizbēgama, bet tā notiks ne šajā centrā, augstāk Sahasrārā. Turpmāk garīgā gravitācija jogas praktikantu vilks uz augšu, uz augšējiem centriem.

Trīsstūrī atrodas sveces liesmas simbols – Jyotir, tāda kā sava veida mūžīgā uguns – mūsu dvēseles, iekšējās gaismas (Jivatma) simbols. Vēl pie šīs čakras nereti pievienots otrs mazais lotosa zieds ar vēlmju piepildījuma koku vidū – Kalpa Taru zila ezera centrā. Šīs papildus lotoss arī ir pieminētās Hrid čakras simbols.

Kā dominējošā šīs čakras prānas forma ir Prāna Vayu, kas atrodas starp diafragmu un kaklu, plaušu, sirds apvidū. Ne velti jebkura Prānajamas prakse tiešā vai netiešā veidā ietekmē mūsu sirds centru, jo te notiek intensīvs darbs ar čakrai piesaistīto gaisa elementu. Tas nozīmē, ka Prānajamā mēs jau ar šo centru strādājam pēc noklusējuma, un viens no iemesliem, kāpēc jūs nākat uz Prānājāmas nodarbībām un turpināt nākt, ļoti iespējams ir neapzināta vēlme šo emociju centru savest kārtībā, lai justos labi. Un tieši tā mēs arī jūtamies pēc Prānājāmas nodarbībām, vai ne?

Pārvarēt gravitāciju

Svami Satjananda no Bihāras jogas skolas saka, ka ir tikai divi veidi, kā mēs domājam un dzīvojam – vainu brīvi un neatkarīgi vai atkarīgi. Kamēr esam starp Mooladhara un Manipura čakrām, mēs esam nebrīvi un atkarīgi no citiem cilvēkiem, attiecībām, naudas, slavas, varas, karmām… Bet tiklīdz Kundalinī nonāk līdz Anahatai un tur saglabājas, jūsu domāšana kļūst neatkarīga un brīva, jūs kļūstat brīvs gan darbos, gan domās. Protams, karmas saglabājas, dzīves situācijas un sarežģījumi arī, bet jūsu apziņā un uztverē kaut kas ir mainījies, jūs tas viss nespēj nospiest pie zemes. Atšķirība starp apziņas evolūciju līdz Manipurai un Anahatai ir tajā, ka sirds centrā gravitācija pārtrauc vilkt mūs uz leju, uz negatīvo, uz dzīvniecisko un materiālo… Ir pārvarēts gravitācijas lauks, gluži kā kosmosa raķete, kura izlauzusies no zemes pievilkšanās spēka valgiem.

Rezumējot, aktivizēt Anahatu nozīmē ļoti fundamentāli mainīties, mainīt domāšanu, dzīvi, uztveri un visu pārējo. Kā jau minēju iepriekš, vairums cilvēku savā evolūcijā ir Mooladhara (krājēji, vācēji, bailīgie), Swadhisthana (baudītāji, patērētāji, hedonisti) vai Manipura (“uzvarētāji”, menedžeri, “varas mīlētāji”) attīstības stadijās. Nonākot Anahata apziņas līmenī domāšana mainās, domubiedru kļūst daudz mazāk, bet tie ir, ja tā var teikt, kvalitatīvāki. Tādi, kas nepatērēs, neizmantos, nedominēs, bet novērtēs attiecības.

Te ir ārkārtīgi būtiski saglabāt garīgo progresu un būt pozitīvam, mīlošam, saprotošam, savādāk negācija var noraut uz leju vai radīt ļoti nepatīkamas sekas, pat ja garīgā gravitācija aicina celties augstāk. Te ir vajadzīgs gribasspēks, ticība un pārliecība par garīgā ceļa specifiku un nozīmīgumu. Tikai saglabājot optimismu un mīlestību pret visām dzīvajām būtnēm, pat pret ienaidniekiem, pāridarītājiem un nekrietneļiem būs iespējams pacelt prānu un Kundalinī vēl augstāk uz Višuddhi centru. Šeit, Anahatā, mēs, jogas praktizētāji, parasti “iestrēgstam” un paliekam uz ilgu laiku, iepriekš pieminēto iemeslu dēļ. Intensīva prakse, garīgais skolotājs vai Guru te ir ļoti svarīgs.

Ziedošana

Anahata attīsta mūsos došanas un ziedošanas kvalitāti, bet te ir viens ļoti būtisks moments. Šai altruistiskai darbībai jānāk no sirds, nevis no prāta. Jo Karmas likums nosaka, ka visu pamatā ir nevis darbība, bet nodoms. Ja nodoms ir palīdzēt, ziedot no sirds, tad tā ir Anahata kvalitāte. Ja nodoms ir aprēķins, bailes, vainas izpirkšana, tad ziedošanai nebūs nekādas garīgās pievienotās vērtības. Diemžēl tāds ir dabas un karmas likums! Ir divu veida ziedošana – cilvēcīgā un garīgā, – tur arī atšķirība. Kamēr kaut nedaudz saglabājas egoistiskums un aprēķins – tā vairs nav labdarība… Labie karmas punkti netiks uzskaitīti, jo pamatā ir aprēķins, ne sirds vēlme.

Pielūgsme

Anahatas cilvēki parasti ir radoši, tie ir mūziķi, rakstnieki, dzejnieki, aktieri… Bez atvērtas Anhatas mums nesanāks nekāds mākslasdarbs. Arī Buda, Jogananda, Jēzus un Dalailama ir Anahata – sirds cilvēki. Buda ļoti pārdzīvoja, kad satika vecus, slimus cilvēkus, viņu ļoti apbēdināja sāpes un ciešanas, viņš bija līdzjūtīgs. Tas viņu ietekmēja meklēt izeju no šīm ciešanām, un viņš arī atrada – apzinātībā! Arī Joganadas un Dalailamas darbi un vārdi burtiski izstaro sirsnību, sirds siltumu, iejūtību un līdzjūtību.

Svami Satjananda saka, atverot Anahatu un dzīvojot ar atvērtu sirdi pat pēdējais ateists vai nihilists pēkšņi mainīsies, atvērsies un kļūs par saulesstariņu. 🙂 Un te viņam ir absolūta taisnība! Hinduistiem ir miljoniem dievu un dievību – lai atvērtos augstākiem spēkiem un atvērtu Anahatu, tas ir Mantra jogas pamats. Bet arī Karma joga ir ceļš – rūpes un palīdzēšana bez aprēķina un samaksas. Patiesā Anahatas kvalitāte ir došana, mēs esam garīgas būtnes savā būtībā vai vēlamies tādas būt, un kad šī vēlme dot, ne tikai ņemt nāk no mūsu sirds dziļumiem, tad mēs esam evolucionējuši, nobrieduši, pieauguši un sapratuši, ka lielāko prieku mums dod tieši došana, ne ņemšana!

Pazīmes, kas var liecināt par čakras aktivitāti un traucējumiem:

Manipura Pazīmes, kas varētu liecināt par čakras atmošanos ir – sāpes, spiešanas sajūta sirds apvidū, emocionalitātes un jūtīguma pastiprināšanās, Anahad Nada jeb “sienāža skaņas” konstanta dzirdēšana, dažādu radošu izpausmju parādīšanās – dziedāšana, dzejošana, dejošana, rakstīšana, spēja “nesagruzīties” par lietām, kuras uztrauc visus apkārtējos… pat dažādas pārdabiskas spējas – dziedināšanas spēja ar rokām vai pat vienkāršu klātesamību, smalko būtņu redzēšana vai astrālie ceļojumi. Faktiski, visi īstie dziednieki, ne viltus, ir ar pilnībā vai daļēji atvērtu Anahatu. Ja prāts un emocijas kļūst skaidras, vieglas, līdzsvarotas un kontrolējamas, un pats galvenais, šīs stāvoklis ir noturīgs, ziniet, – Anahata ir atmodusies un aktīva. Laiks īstajai dzīvei! Bet pati pati raksturīgākā Anhatas čakras kvalitāte cilvēkā izpaužas spējā mīlēt nepieķeroties! Ko tas īsti nozīmē, tas nu būs jāsaprot pašam!

Piezīme. Zemāk minētās īpašības un emocijas var būt novērojamas, katram no mums, tas vēl uzreiz nenozīmē ka čakra ir vaļā vai ciet, tomēr, ja šīs pazīmes un emocijas atkārtojas ar drošu regularitāti, cikliski, tad tā ir pazīme!!!

Čakra aktivizēta:

Sirsnība, silta un atvērta sirds.
Priecīga, dzīvei un cilvēkiem atvērta persona.
Patiesi līdzjūtīga, izpalīdzīga, žēlsirdīga būtne.
Viegls un emocionāli savākts cilvēks.
Radošums, muzikalitāte, kreatīvisms.
Vēlme dod un dāvāt.
Zināma distancēšanās no draugiem, kolēģiem pat ģimenes locekļiem.
Salīdzinoši viegla un pakāpeniska atsacīšanās no atkarībām un izklaidēm.

Čakra bloķēta vai daļēji ciet:

Ļaunums, cietsirdība, naids.
Empātijas deficīts, neiejūtība, emocionālais “atsalums”.
Sociopāts, negativitātes pārņemta un ”auksta” būtne.
Skumjas un žēluma sajūta kā dominējošās emocijas.
Nosliece uz vientulību un izolētību, kautrīgums.
Grūtības tuvu, intīmu un stabilu attiecību izveidošanā un noturēšanā.
Nespēja piedot un pieņemt, skaudība un greizsirdība.
Sevis nemīlēšana, “cietēja” un “bezpalīdzīgā” sindroms.
Mazvērtības kompleksi, nespēja uzticēties un dot vai dāvāt.
Sirds, plaušu, elpošanas un asinsrites slimību izpausme.

Prakse sirds centra attīrīšanai un aktivizēšanai – smalkās sirds telpa (vieglā versija).

Noskaņojamies prakses, ieņemam pozu, iztaisnojam muguru, atslābinām seju. Noskanējam ķermeni un pakāpeniski atslābinām, tad vērojam elpu visā ķermenī. Lēnām fokusa laukumu samazinām uz krūšu kurvi. Vērojam, kā krūšu kurvis izplešas/atslābinās. Visa uzmanība uz krūšu kurvi un kustību tajā. Plaušas izplešas piepildās ar gaisu, izpleš ribas un visu krūšu kurvi…. tad saraujas, atgriežas sākotnējā stāvoklī…. Ļoti uzmanīgi vērojam ritmu… Lēnam pagarinām ieelpas, ar krūtīm piepalīdzot ievilkt lielāku gaisa apjomu. Lēnam, pakāpeniski pagarinām elpu…. Elpojam ar visu krūti. Maksimāla vērība un uzmanība. Skaitam ieelpas+izelpas no 19 uz leju līdz 0. Tad turpinām.
Pakāpeniski uzmanību no elpas pārvirzām uz izplešanās/atslābināšanās sajūtu. Pastiprinām uzmanību uz sajūtam krūšu apvidū, starp diafragmu un pleciem. Visa uzmanība uz krūšu kurvi un izplešanos/atslābināšanos pie izelpas. Ejam dziļāk no fiziskā ķermeņa sajūtām pārejam pie smalkā/prāniskā ķermeņa sajūtam – tas pie ieelpas izplešas un pie izelpas saraujas… Vērojam un cenšamies aiziet aiz fiziskā apvalka robežas. Izmantojam iztēli, iedomu vai vizualizāciju… Mēs strādājam ar sirds telpu, smalkās sirds telpu. Mēs to iztēlojamies kā tukšu telpu, kuru veido blāva gaisma; telpa, kas ietver visu krūškurvi, nekādi orgāni, ne plaušas, ne sirds… smalkā ķermeņa telpa… Pilnīgs miers un klusums…Vērojam smalkās sirds telpas izplešanos un saraušanos. Visa uzmanība uz šo telpu un izplešanās/saraušanās sajūtu. Pēc 5-10 minūtēm noslēdzam praksi.
Atgriežamies pie fiziskā ķermeņa sajūtam, sajūtas rokās, kājās, vēdera, krūtīs, galvā, sejā. Tad lēnam pakustinām pirkstus, rokas, kājas, pastiepjamies, pakustinām galvu un veram acis vaļā. Mūsu sirds telpas meditācija ir galā. Pavēro kādas ir emocijas, cik sakārtotas un līdzsvarotas… un dodamies dzīvē, lai dāvātu mieru un prieku citiem!

Te meditācija.