meditcijas sagatavošanās

Atslābināšanās māksla

Read Time:3 Minute, 32 Second

Atslēgas vārdi: meditācija, veselība, prāna, pranajama, joga, atslābināšanās, spriedze, relaksācija

Atslābināšanās ir māksla, varētu pat teikt – zinātne. Reti kurš no mums to prot. Apgulties un aizmigt, tā nav atslābināšanās, tas ir tikai bezspēka radīts nogurums. Un pat miegā vai sapnī spriedze turpinās ar murgiem un nepatīkamām sapņu ainām. Tā kā mūsdienās pat miegs nepilda savu pamatfunkciju – atslābināt prātu un ķermeni. Tādējādi atslābināšanās kļuvusi par vitāli svarīgu prasmi!

Atslabināšanās māksla
Atslēgas vārdi: meditācija, veselība, prāna, pranajama, joga, atslābināšanās, spriedze, relaksācija

Atslābināties nozīmē atbrīvot sevi no mentālas un fiziskas spriedzes, līdz iestājas atjauninoša spēka un miera sajūta. Ne velti, kad iemācāmies pa īstam atslābināties, funkcionējam daudz veiksmīgāk, esam priecīgāki, vairāk atpūtušies un varam padarīt lielāku darba apjomu.

Jebkura jogas prakse ir tieši tā veidota, lai mēs nemanot izdabūtu no sevis ārā visu negatīvo – spriedzi, stresu, nemieru, agresiju; lai šīs negatīvās enerģijas konvertētu dzīvespriekā, smaidā un apmierinātībā. Tā jau ir klasika, kad uz jogas nodarbību atnāk dusmīgas, saspringušas un nomāktas sejas, bet aiziet priecīgi, mirdzoši un silti smaidi. Un tas nav nekāds reklāmas sauklis, tas ir jogas, vai, ja gribat, dabas likums. Tiesa, šis process ātri var izgaist, sevišķi, ja saskaramies ar kādu negantu humanoīdu.

Spriedze.

Mentālās un fiziskās spriedzes pamatā ir nepareiza domāšana vai neizpratne par sevi, citiem cilvēkiem un dzīves situācijām. Tas ko mēs domājam iekšēji vai sagaidām no citiem neatbilst ārējai realitātei, tas arī rada spriedzi. Diemžēl dzīve ir iekārtota tā, ka mēs īsti nevaram pasauli izmainīt, bet varam mainīt savu attieksmi pret to. Tā ir simtiem reižu dzirdēta klišeja, tomēr, nez kāpēc aizvien vēl līdz mūs saprašanai nav aizgājusi?!

Spriedzes, depresijas un citu diskomforta stāvokļu pamatā ir atsvešināšanās no dzīves, citiem cilvēkiem, notikumiem, realitātes. Ja iemācāmies neseparēties, tad spriedze un stress nerodas. Joga nozīmē vienotība, tas ir pretējs process separācijai! Tieši tāpēc jogas prakšu ietekmē mainās pats cilvēks iekšēji, viņa attieksme pret dzīvi un citiem cilvēkiem.

Kā iemācīties relaksēties?

meditcijas sagatavošanās
Kā iemācīties relaksēties?

Ar ko sākt? Sāksim ar to, ka palūkosimies uz tiem, kas dzīvo daudz bezrūpīgāk, un tie ir bērni. Kad viņi guļ, tad viņi to dara pa īstam, kad spēlējas, tad pa visiem 100%. Mūsu problēma ir – kad mēs ko darām, mēs mentāli atrodamies pilnīgi citur, vai arī, kad mēs guļam, mēs turpinām strādāt domās. Mēs neesam klātesoši, domas mūs visu laiku aiznes kur citur.

Tātad jāsāk ar to, ka jāatslēdz nonstop domāšana apzinātajā līmenī – kas būs, kā būs, ko tagad darīt, kā es to pārdzīvošu utt… Tas viss ir nevajadzīgi, jo……jo, mums ir kāds dziļāks prāta slānis, zemapziņas slānis, kas pats procesē notikumu datus un atrod pareizos risinājumus daudz labāk, mums pat neapzinoties. Jūs taču esat piedzīvojuši brīžus, kad kāda neatrisināma problēmas risinājums atnāk nevis ilgstoši stresojot un domājot, bet darot ko pilnīgi citu, kā iedvesma! Tas ir jūsu paša prāta neapzinātās daļas darba rezultāts. Tātad nenovērtējiet savu prātu un to slāņus par zemu.

Atslābināšanās maksla
Iedvesma un fragmenti no Swami Satyananda Saraswati grāmatas “A Systematic course in the Ancient Tantric Techniques of Yoga and Kriya”.

Relaksācija sākas, kad mēs šo prātu, kas aizņemts ar nebeidzamām domām un emocijām, virzām uz kaut ko emocionāli ne tik piesātinātu, piemēram uz šo brīdi vai uz ķermeni, elpošanu. Ir praktiski neiespējami būt pilnīgā stresā vai dusmu varā, ja jūs, piemēram, vērojat elpas plūsmu, vai sajūtas kāju pirkstos. Uztverat domu? Novēršam fokusu un atslābināšanās process ir sācies! Tik īzī. Un Tev pat nemanot arī ķermenis sāks atslābt.

Viena no vieglākajām jogas pozām Shavasana, kad guļām uz muguras un neko nedarām, ir tieši šāda prakse. Mums domās ir tikai jāiziet caur visam ķermenim un katra sasprindzinātā daļa apzināti jāatbrīvo. Lēnam šis process noved pie absolūta miera un viegluma – ķermenis atslābst un visi mūsu orgāni un sistēmas beidzot ir ārpus intensīvā spriedzes režīmā. Adrenalīns sāk kristies, jo tam nav iemesla saglabāties stresa režīmā, spriedzes un intensīvās domu plūsmas to vairs nestimulē. Savukārt zemais adrenalīna līmenis tālāk mazina emocionālo spriedzi un metālos konfliktus.

Tādas prakses kā Kaya Sthairyam jeb nekustīgs ķermenis un Joga Nidra, jeb apzinātā miega joga arī ir tehnikas, kas palīdz mums sasniegt atslābināšanos un vēl daudz vairāk – meditatīvu stāvokli. Šis viss izklausās labi, tomēr ko tas jums dos, ja neesat paši to izmēģinājuši?

 

Happy
Happy
0 %
Sad
Sad
0 %
Excited
Excited
0 %
Sleepy
Sleepy
0 %
Angry
Angry
0 %
Surprise
Surprise
100 %

Average Rating

5 Star
0%
4 Star
0%
3 Star
0%
2 Star
0%
1 Star
0%

Ko Tu par to saki?