Read Time:5 Minute, 38 Second

Aerobika vai tomēr joga? Kāda ir atšķirība?

Daudzi no jums noteikti apmeklē tā saucamās urbānās jogas nodarbības dažādos gym un sporta klubos, arī individuālo censoņu pulciņus, kā piemēram “Superīgā Sup joga ar Jogitu” vai “bezmaksas joga ar Serjogu”, utt… 🙂 Šis tad jums būs kā tāds zibens tests tam, lai noteiktu, ko tad īsti jūs praktizējat – jogas Āsanas vai tomēr aerobiku un vingrošanu. Ļoti bieži šajos klubos aerobika tiek pārdēvēta par jogu, jo tas skan labāk, modernāk un stilīgāk.

Tad kur slēpjas atšķirība starp šīm divām tik dažādajām disciplīnām? Viena lieta, pēc kuras uzreiz var atšķirt, ir drēbes, kādās tērpušies praktizētāji. Ja cieši pieguļoši, krāsaini legingi, tad tā nav joga, jo jogu nepraktizē šādā apģērbā! Tas ir nopietna jogas pasniedzēja pienākums painformēt, ka jāvalkā būtu no dabiska materiāla gatavotas brīvi (ne cieši) pieguļošas drēbes!

Raugoties no fiziskās puses, atšķirību var arī nepamanīt. Joga Āsanas var likties kā fiziski vingrinājumi, ķermeņa locīšana, staipīšana, liekšana, noturēšana… Tomēr jogas Āsanām klāt nāk arī citas dimensijas, ne tikai fiziskā. Pirmkārt, tā ir prāniskā, kas Āsanās izpaužas elpošanas formā. Proti, katra Āsana tiek veikta, sinhronizējot to ar ieelpu, izelpu, dažkārt arī ar elpas aizturi. Parasti Āsanā jeb pozā tiek ieiets uz izelpu vai elpas aizturi, kā tas ir uz priekšu liecošajās pozās. Tad pašā pozā paliekam uz elpas aizturi vai vērojot sajūtas ķermenī un sekojot dabiskajam elpas ritmam, un caurelpojam neērtās un sāpošās vietas ķermenī. Nereti poza tiek turēta ne tik daudz ar rokām, kājām un muskuļiem, cik ar pašu prānu, ko mēs uzņemam ar ieelpu, tātad ieelpa palīdz noturēt pozu ilgāk! Pakāpeniski Āsanu nodarbības laikā pastiprinās prāniskā elpošana, proti, prāna sāk dominēt, izpaužoties kā pieaugošs spēks, enerģija un vieglums.

Ir dažādi Āsanu pildīšanas līmeņi, advancētākā līmenī poza tiek noturēta no 1-5 minūtēm. Piemēram, slavenā Sirshansana jeb stāvēšana uz galvas, advancēta līmenī jātur vismaz 3 minūtes, lai notiktu vajadzīgie prāniskie procesi. Galvas pozā, starp citu, ķermenis un arī čakru secība tiek apgriezta kājām gaisā – otrādi, un enerģijas plūst uz galvu, pateicoties gravitācijas spēkam. Vienlaicīgi arī smadzenes tiek papildus apasiņotas un “apskābekļotas” un notiek arī citi spēcīgi procesi. Tādēļ šī skaitās vieno no labākajām Jogāsanām vispār, bet to nevajadzētu censties veikt un arī mācīt praktizētājiem, kuriem nav vairāku gadu pieredze ar Hatha jogu un Āsanām.

Tātad pirmā atšķirība ir tajā, ka līdzās fokusam uz fizisko ķermeni pastiprināta uzmanība tiek virzīta arī uz elpu un prānu! Ar šo brīdi vingrošana beidzās un sākas īstā Hatha joga un Āsanu prakse. Ja tomēr praktizētājiem visa uzmanība saglabājas tikai un vienīgi uz fizisko ķermeni un sajūtam tajā, tad tā ir vingrošana, aerobika, strečings… Tur nav nekā slikta, tik vien, ka tā nav joga! Patiesībā, ja mērķis ir ķermenis, figūra, lokanums, tad aerobika ir daudz piemērotāka, un to tad arī vajag praktizēt jogas vietā, tas nesīs lielāku efektu fiziskajam ķermenim!

Tālāk fiziskajam un elpas/prāniskajam slānim klāt pievienojas arī mentālā dimensija. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai apzināmies ķermeņa kustību un elpošanu, bet fokusējam savu uzmanību uz šiem procesiem, nevis pārdomājam dienas notikumus, vai mokāmies pozā un domājam, cik tas viss ir grūti un garlaicīgi. Mēs neļaujam domām un uzmanībai klejot apkārt. Mentālā dimensija sākas ar brīdi, kad koncentrēšanās un uzmanība ir uz iepriekš pieminētajiem slāņiem – ķermeni un elpu/prānu, plus, mēs pozas veicam ar aizvērtām acīm, iekšēji iztēlojoties katru izpildāmo pozu perfektā formā. Lai mums ir uz ko tiekties, jo jebkura grūtāka Āsana ar pirmo reizi mums nesanāks.

Tā pati Bhujangasana jeb kobras poza nav nemaz tik viegla, torsam/vēderam jābūt pilnībā paceltam no grīdas. Ja mums vēl nesanāk fiziski, tad mēs varam šajā pozā ieiet arī mentāli, iztēlojoties savu ķermeni perfektā kobras pozā, un tad pakāpeniski uz šo pilnību tiecoties arī ar ķermeni Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Āsanas tiek veiktas ar aizvērtam acīm. Ir vēl arī citi iemesli, piemēram, lai prāts neblandās apkārt pa zāli un nemeklē, kur piesiet acis, lai fokusējas uzmanība uz pašu jogu, ne ārējo vidi. Tiesa, ir pozas, kuras nevaram veikt ar aizvērtām acīm, piemēram, Eka Pada Pranamasana jeb līdzsvaru trenējošā poza, kurā stāvam uz vienas kājas. Tiesa šeit acis tiek koncentrētas vienā taisnā punktā savu acu priekšā.

Ķermenis + prānas/elpa + prāts/mentālais process = perfekta joga Āsana. Bet ar to viss vēl nebeidzās. Ir vēl divi slāņi, ko pievienot, un tad jau mēs varam runāt par pilnīgo Hatha jogu vai pat Krija Hatha jogu. Nezinu vai jūsu jogas pasniedzējs jums ir to teicis un vai viņa/š vispār to zina, bet praktiski katrā Āsanā darbs notiek arī smalkajā ķermenī, precīzāk, ar vienu no 7 čakrām. Katra Āsana iedarbina vai ir cieši saistīta ar kādu konkrētu prānisko centru, sauktu par čakru. Jau pieminētā kobraspoza – pareizi to veicot darbs notiek ar Svadhistanu, kura atrodas drusku virs astes kaula pašā mugurkaula sākumā, tieši šajā vietā var sajust spiedienu un pulsāciju, pavadot zināmu laiku šajā Āsanā. Ja poza vēl nav līdz galam ieņemta, tad darbs ir Anahatā, sirds apvidū, vai Manipurā – nabas centrā. Viss atkarīgs, cik lokana ir jūsu mugura un cik liela pieredze ar šo konkrēto Āsanu. Tas pats ir ar jebkur citu pozu. Piemēram, Sarvangasana jeb tā saucamajā svecītē veidojas Jalandhara Bandha jeb kakla slēdzis, kas attiecīgi stimulē kakla čakru – Višuddhi. Galvas stājā protams – Sahasrara, bet kamieļa pozā – Ushtrasana ir Anahata…

Tātad Krija Hatha jogā klāt nāk darbs un uzmanība uz noteiktajām čakrām. Pie kam, mēs šīs čakras arī vizualizējam, bet ne kā attēlos ar lotosiem un ziedlapiņām, bet kā pulksteņrādītājvirzienā rotējošus gaismas/enerģijas portālus.

Un visbeidzot pēdējā dimensija ir Mantras dimensija. Katrai pozai ir sava saistītā čakra, bet katrai čakrai ir sava saistītā Bidža, jeb sēklas, jeb vienzilbju Mantra. Ar šo vienzilbju mantru mēs domās iekrāsojam un tādējādi vēl vairāk stimulējam noteikto pranisko centru, kā rezultātā mūsu aizvērto acu priekšā nereti parādās dažādas gaismas, krāsas, formas, pa attēli. Tas nozīmē, ka kontakts čakru ir izveidots.

Arī slavenais sveiciens Saulei jeb Surya Namaskar ir Krija Hatha jogas prakse, un ja katrā pozā tiek ieiets ar ieelpu vai izelpu, tiek fokusēta uzmanība uz katru konkrēto čakru un noskaitīta attiecīgā Bidža Mantra + Surya Mantra. Piemēram, pati pirmā poza Pranamasana pēc Satyananda jogas tradīcijas tiek pildīta šādi – acis ciet, ieelpa, fokuss uz sirds centru, bidža mantra – Om Hraam, Surya mantra – Mitraya Namah. Un tādā pat garā ar pārējām 11 Āsanām.

Pievienojot čakras un Mantras mēs no Hatha jogas lauciņa esam iekuģojuši Kundalinī jogas teritorijā. Tur Āsana vairs nav tikai fiziska darbība, bet patiesībā dziļa meditācija. Mēs varam meditēt teju vai jebkurā jogas pozā, vai ne? Lieki piebilst, cik ļoti Krija Hatha jogas efekts atšķiras no Hatha jogas un kur nu vēl aerobikas! Cerams, tagad jūs varat saprast, ko tad īsti jūs praktizējat – aerobikas vingrošanu vai jogu, vai varbūt pat Krija Hatha jogu!